Šobrīd psihologu vidū dominē uzskats, ka jebkuru uzvedības tendenci ietekmē visdažādākie faktori, uzvedība veidojās dažādu faktoru ietekmē. Neiecietība, nesavaldība, rupja un bravurīga izturēšanās tiek uzskatītas par tipiskām audzināšanas grūtībām (Eriksons E.H., 1998., Gudjons H., 1998.). Pusaudži, īpaši grupās, izraisa konfliktus un kautiņus skolās, pagalmos un atpūtas vietās, draud un biedē apkārtējos, lietodami nūjas, akmeņus, pat nažus utt. Viņi mēdz būt izteikti ļauni un cietsirdīgi pret mazākiem bērniem un neizprotami nežēlīgi pret dzīvniekiem, īpaši pret kaķiem, baložiem, jūras cūciņām un klaiņojošiem suņiem. Pusaudži ar iepriekšējo nodomu vai impulsīvi dedzina vai demolē vasarnīcas, izsit skatlogus, sadauza automašīnas, aplaupa garāmgājējus, zog un laupa dzīvokļus, kioskus, sliktāk aizsargātus veikalus u.c. Šīs parādības cēloņus nav viegli izprast, visbiežāk tiek vainotas datorspēles un televīzijā redzamā vardarbība. Arī traģiskais notikums Valmierā, kad nogalināja pusaudzi, tiek saistīts ar datorspēļu negatīvo ietekmi uz pusaudžu psihi. Vardarbība televīzijā, kino un datorspēlēs nav vienīgais iemesls, kas liek pusaudžiem un arī pieaugušiem cilvēkiem rīkoties nežēlīgi, taču tās ietekmi nevar noliegt. Protams, ne jau visiem pusaudžiem, kas spēlē datorspēles, rodas vēlme kādu nogalināt — agresivitātes izpausmes ne vienmēr ir tik klajas un tām ir tik smagas sekas.
Mūsdienās agresijas pētīšana, iespējams, ir kļuvusi par psihologu un pedagogu populārāko pētnieciskās darbības virzienu. Par šo tēmu ir uzrakstīts daudz rakstu un grāmatu (Gulāne V., 2002., Krasovska D. ,2003. u.c.). Etalogi uzskata, ka agresija ir galvenais apstāklis, kas apdraud cilvēci. Evolūcijas gaitā cilvēks savu agresivitāti ir tikai vairojis, to nespēj mazināt pat civilizācijas attīstība. Pirmkārt, jau radot ieročus darbam un nogalināšanai. Otrkārt, cilvēki savas savstarpējās attiecības sāka organizēt sociāli, un tas vadonim nogalināšanas procedūru ļāva nodot citu pārziņā. Treškārt, sabiedrībai attīstoties, radās ideoloģija, kas palīdz iedvest, ka agresija ir nepieciešama kaut kādu noteiktu mērķu labā. Tā, soli pa solim, ir atklājušās jaunas iespējas agresīvu nodomu izpausmei un īstenošanai. Etalogi gan arī saka, ka agresijas bīstamības apzināšanās ir pirmais solis uz agresijas pārvarēšanu.
Agresijas pamatojumam izplatītākā ir sociālās iemācīšanās teorija, kura akcentē domu par ekrāna vardarbības, t.sk. datora saistību ar agresijas palielināšanos. Bērniem ir augsts agresivitātes līmenis un līdz ar to tiek kavēta personības attīstības gaita. Zināšanu un prasmju apguvei jānotiek kopā ar rakstura izveidi, redzesloka paplašināšanu un atbildības uzņemšanos sabiedrībā. Cilvēks ir cieši saistīts ar citiem cilvēkiem, sabiedrību. Šīs saites, kas parādās kā bērna dzīves un darbības noteikumi un apstākļi, veido viņa garīgo pasauli un uzvedību. Mūsu dienu pusaudžu un jauniešu uzvedībā kā spogulī mēs redzam šodienas strauji mainīgā laikmeta pretrunas- sociālo netaisnību, pieaugošo noslāņošanos ļoti bagātajās un ļoti trūcīgajās sabiedrības grupās.
Iepazīstoties ar literatūru par datorspēlēm un atkarības no tām veidošanos, man radās interese par to, kādēļ datorspēles izraisa agresivitātes izpausmes, un kāda sakarība pastāv starp datorspēļu spēlēšanas ilgumu un pusaudžu agresivitātes līmeni. Savā bakalaura darbā man būtu svarīgi noskaidrot, kādas personības ātrāk kļūst datoratkarīgas, kas savukārt dod iespēju atrast veidus, kā pasargāt vēl nenobriedušas personības no datora kaitīgās ietekmes uz psihi un ķermeni, un vai tas vispār ir iespējams.
Agresivitāte ir apzināta darbība, kas tiek vērsta pret citu cilvēku ar nolūku darīt ļaunu. Kā varas un spēka izmantošana tā ir visapkārt mums- tā ir plaši sastopama gan personiskajā dzīvē, gan visas pasaules mērogā. Pētnieki atzīst, ka agresija visos laikos ir bijusi svarīgs sociālās esamības elements, bet mūsdienās sācies jauns agresijas posms – agresija pret cilvēka dzīvesveidu kopumā, pret visu cilvēci.
Pēc manām domām agresija mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma, kurai būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Agresija ir motivēta iznīcinoša darbība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošām normām un kuras rezultātā tiek nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums. Agresija veidojas brīdī, kad dusmas tiek vērstas pret kādu citu, lai nodarītu tam būtisku kaitējumu. Agresija var būt kā līdzeklis mērķa sasniegšanā; kā atbildes reakcija un arī kā mērķis - uzbrukt, iznīcināt. Mums būtu jānovērtē sava attieksme pret agresivitāti ģimenē, televīzijā, mācību iestādēs, sabiedrībā. Bērnu, pusaudžu agresivitāte ir viens no smagākajiem pārbaudījumiem ikvienam cilvēkam. Tikai šīs problēmas izpratne varētu palīdzēt cīnīties ar tās sekām un meklēt cēloņus.
Darba mērķis: Izpētīt, kā saistītas vardarbīgas datorspēles ar pusaudžu agresivitāti.
Pētījuma objekts: Skolnieki- 12-14 gadīgi pusaudži un 15-16 gadīgi jaunieši.
Pētījuma priekšmets: Saikne starp vardarbību datorspēlēs un pusaudžu un jauniešu agresivitātes līmeni.
…
