Valodai un saziņai cilvēka dzīvē ir liela nozīme. Cilvēks ir sociāla būtne, kurai ir iedzimta vajadzība sazināties citai ar citu. Valodā spilgti izpaužas runātāja pārdzīvojumi, pieredze, zināšanas un prāta spējas. Katrs bērns ir individualitāte, kurā veidojas tikai viņam raksturīgās rakstura īpašības, to intensitāte un uztveres spējas (Golubina, 2007, 66).
Pirmsskolā bērns dabiski tiecās sazināties ar citiem, lai izrādītu savas emocijas, jūtas un izteiktu jūtas. Saziņa attīsta visas valodas prasmes – runāšanu, klausīšanos, rakstīšanu un lasīšanu (skola 2030, 2018, 8).
Bērni pasauli iepazīst, izmantojot maņas – tauste, dzirde, redze, garša un oža. Vēl nemākot runāt, bērns izmanto mīmiku, žestus, dažādas skaņas, lai pievērstu pieaugušā uzmanību un izteiktu, izrādītu savas vajadzības (Kramiņš, 2005, 10).
Pirmsskolas izglītības nozīme un tās kvalitāte neapšaubāmi var ietekmēt bērnu visa mūža garumā. Kvalitatīva pirmsskolas izglītības iegūšana veicina bērnu tiekties pēc panākumiem jau no agra vecuma, kas laika gaitā pilnveidojas, bērns izaugot spēj sasniegt iecerētos mērķus, pārvarot dažādus šķēršļus (Göksoy, 2017, 75).V. Golubina akcentē, ka, lai vispusīgi un sekmīgi noritētu bērna attīstība, ir jānodrošina piemērota un rosinoša rotaļvide, kas sekmētu bērnam vēlmi iet to pašam izpētīt un justies droši, kā arī brīvi pašam šo vidi pārkārtot. Rotaļas dod dažādas pētniecības iespējas (eksperimentu veikšana), kas bērnam apmierina bērna ziņkāri un vēlmi izzināt ko jaunu. Ļoti svarīgi ir atcerēties arī bērnam ļaut izpaust savas sajūtas gan verbāli, gan radošajā darbībā (Golubina, 2007). …