1.Vadīšanas veidošanas evolūcija.
Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācijas mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti.
Menedžmenta teorijas attīstību ietekmēja 3 galvenie faktori:
Ekonomiskie faktori;
Sociālie faktori, kas saistīti ar cilvēku uzvedības normām un sociālo vidi sabiedrībā. Kultūra, izglītība, drošība- tas viss veido sociālo vidi ;
Politiskie faktori, ieskaitot valsts institūcijas, valsts politiku, likumdošanu, menedžmenta teorjas attīstību ietekmēja divejādi: no vienas puses, ir ssvarīga gan sabiedrības kopējā attieksme pret biznesu, gan ekonomikas regulēšanas instrumenti, no otras puses, ļoti svarīga ir informācijas pieejamība.
Pirmsākumi saskatāmi jau tad, kad veidojās pirmās lielās organizācijas, piem., formālās ēģiptiešu struktūras (piramīdu celtniecība, apūdeņošanas projekti), ķ;īniešu tā saucamās štābu konsultācijas, babiloniešu un indiešu uzraksti nodokļu iekasēšanai, romiešu valsts struktūra- visur var saskatīt vadīšanas principus un tehnikas lietošanu.
Tomēr organizācijas un menedžments senos laikos un viduslaikos būtiski aršķirās no mūsdienu organizācijām:
Lielajās organizācijās bija mazs darbinieku skaits;
Mazs bija vidējā līmeņa menedžeru skaits;
Menedžera darbība praktiski neatšķirās no pārējo darbinieku darbības veidiem;
Menedžeru amats tika iegūts mantojot;
Organizācijās bija mazs to darbinieku skaits, kuri spējīgi pieņemt savrīgus lēmumus;
Parasti lēmumu pieņēma, pamatojoties uz intuīciju.
18.gs. industriālās revolūcijas sākums Anglijā. To nodrošināja – attīstījās pasaules brīvais tirgus; pastāvēja liberāla valsts; pilsoņu īpašumu drošība un tiesiska nodrošināšana; kapitāla koncentrācija atsevišķu ražotāju rokās; tehniskās inovācijas, piem., izgudrojumi.
Pirmais mēģinājums īstenot sociālo eksperimentu menedžmenta jomā saistās ar Roberta Ouena vārdu (1771-1858). Viņš bija dzirnavu īpašnieks Skotijas pilsētā Ņūlenarkā un daudz laika veltīja darbinieku motivēšanas problēmām. Uzlaboja strādnieku darba apstākļus, izstrādāja jaunu darba rezultātu vērtēšanas sistēmu, lietoja darba algas stimulēšanas principus.
Angļu matemātiķis Čarlzs Babadžs nodarbojās ar produkcijas efektivitātes pētīšanu. Viņš plaši lietoja matemātiku.
Par klasiskās menedžmenta teorijas “dzimšanas dienu” uzskatāms 20.gs. sākums, kad menedžmenta attīstībai izveidojās labvēlīgi ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi.…