Augu sūcēju kārtu iedala 5 apakškārtās: cikādes-Cicadodea, lapu blusiņas-Psyllodea, baltblusiņas-Aleurodea, laputis-Aphidodea, bruņutis- Coccoidea.
Šīs kārtas kukaiņi ir sīki, vidēji un retāk lieli. Mutes orgāni dūrējsūcējtipa un divi pāri plēvainu spārnu- priekšējie ievērojami lielāki par pakaļējiem, plēvjveida, caurspīdīgi ar nedaudzām kokveida dzīslām. Miera stāvoklī spārni uz ķermeņa novietojas jumtveidā. Dažās augutu apakškārtās atsevišķās paaudzēs mātītes ir bez spārniem. Kukaiņi dažāda lieluma ar dažādu ārējo izskatu, attīstās nepilnīgi pārvēršoties. Zināmas vairāk nekā 40 000 sugas, Latvijā konstatētas 722. Visi šīs kārtas pārstāvji ir tipiski augēdāji, kas uz dažādām augu daļām sūc sulu un nereti spēj izraisīt pangu veidošanos.
Vairums šai kārtai piederošo sugu ir ļoti plaši izplatīti un postoši augu kaitēkļi. Kā augu vīrusu pārnēsātāji augutis ieņem pirmo vietu.Nelielas līdz vidēji lielas (5-18) mm vaboles, ar šauru, garu ķermeni. Kājas un taustekļi tievi, slaidi; pēdējie reizēm ķemmveida. Vabolēm raksturīgs starp priekškājām un viduskrūtīm novietots spēcīgs muskulis- lecaparāts. Atgrūžoties no virsmas ar krūšu vairodziņu, vabole palecas gaisā vairākus centimetrus. Ja vabole nokrīt uz muguras, tad ar spēcīgu priekškrūšu kustību tā tiek atpakaļ , Šīs kustības brīdī atskan tipisks sprakšķis, no kā dzimta ieguvusi savu nosaukumu.
Kāpuri 8-22 mm gari, cilindriski, stipri sklerotizētu ķermeni parasti tumši dzeltenā, retāk dzeltenbalta krāsā, tautā saukti par drātstārpiem. …
