Raksturīga 20.gs. iezīme ir eksplozijai līdzīga zināšanu palielināšanās tehnikā un dabaszinātnēs. Modernā fizika tagadnes pasaules ainu paplašina tālu pāri klasiskajai fizikai: relativitātes teorija un kvantu fizika rāda jaunu pasaules redzējumu. Bioloģija evolūcijas teorijā ieskicē jaunus cilvēka veidolus, un arī psiholoģija, sevišķi Freida psihoanalīze, ienes jaunas dimensijas jautājumā par cilvēku. Filozofiju šis gadsimts skāris dažādās formās. No vienas puses, modernās loģikas metodes un atziņas veido progresa pamatu zinātnē un tehnikā (piem., datori). Tādi filozofi kā Frēge un Rasels ir vienlīdz būtiski piedalījušies gan 20.gs. matemātikas, gan loģikas, gan filozofijas attīstībā. No otras puses, 20.gs. raksturīgs ar “lingvistisko pavērsienu” filozofijā jeb pievēršanos valodai kā filozofijas priekšmetam un faktu, ka dabaszinātnes kļūst par filozofijas mērauklu.1
Līdz ar to var uzskatīt, ka fenomenoloģija atstāj dziļu iespaidu visā 20.gs. filozofijā. Fenomenoloģija ir pretstats naturālistiski (uz vienkāršu dabas skaidrojumu) orientētajām zinātnēm, jo tā interesējas par cilvēka apziņā un cilvēka pasaulē notiekošo, cenšoties nevis konstatēt faktus un aprakstīt cēloņus, bet gan saprast, ko cilvēkam nozīmē vārdi, kāda ir to jēga, kā tā veidojas un kā darbojas apziņa. Tā ir vispārēja būtības mācība, kurā iekļaujas zinātne par izziņas iespējamību. Fenomenoloģiju kā jaunu filozofijas virzienu 20.gs. sākumā Vācijā aizsāka Edmunds Huserls (Edmund Husserl, 1859 – 1938), publicējot grāmatu „Loģiskie pētījumi” (1900-1901). Šajā grāmatā Huserls uzstāda specifisku jautājumu: kā pētīt apziņu, kā ieiet tajā no iekšienes un iegūt tīrus, vispārīgus, zinātniskus secinājumus, par to, kas tiek konstatēts apziņā. Viņš vēršas pret psiholoģijas introspektīvo pieeju apziņas pētniecībā un uzsver, ka nedrīkst dibināt filozofijas uz konkrētu cilvēku, pat izcilu personu personīgajiem savas apziņas novērojumiem. Huserls sev par mērķi izvirza attīstīt filozofiju kā stingru zinātni. Lai aprakstītu apziņā notiekošo, Huserls izveido savu specifisku fenomenoloģisko metodi. Tātad fenomenoloģija rodas kā filozofijas virziens ar savu teoriju un metodi.
Taču drīz vien pēc grāmatas „Loģiskie pētījumi” iznākšanas Huserlam rodas jaunas vīzijas savas teorijas turpināšanai. Tādēļ dažādu nepilnību un pretrunību novēršanai Huserls saraksta darbu „Idejas tīrai fenomenoloģijai un fenomenoloģiskai filozofijai I, II”, kurā viņš tiecas būvēt filozofiju kā transcendentālo fenomenoloģiju.3
…
