SECINĀJUMI
1. Mājsaimniecību uzkrājumi nodrošina mājsaimniecības veiksmīgāk reaģēt uz neparedzamām situācijām, kuru atrisināšanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi;
2. Mājsaimniecību uzkrājumi Eiropas Savienībā strauji kritās krīzes laikā, kad bija mājsaimniecībām bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai segtu savus izdevumus. Pašlaik ir sasniegts stabils uzkrājumu līmenis, kad uzkrājumi nedz palielinās, nedz samazinās;
3. Neskatoties uz to, ka mājsaimniecību noguldījumu apjoms gada laikā Latvijā ir palielinājies, vēljoprojām pastāv ļoti lieli mājsaimniecību skaidras naudas uzkrājumi, kas norāda par to, ka valstī pastāv augsts ēnu ekonomikas līmenis, kā arī tas, ka cilvēkiem nav uzticība banku sistēmai un elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem;
4. Esot ļoti mainīgā ekonomikas telpā, mājsaimniecības nevar paredzēt turpmāko ekonomikas situāciju, kas rada neuzticību naudas vērtībai, kas varētu būt par iemeslu kādēļ daudzas mājsaimniecības neuzskata par vajadzību uzkrāt, bet tērēt naudu tagad, kad naudas vērtība ir prognozējami augstāka nekā pēc gada vai diviem;
5. Komercbanku zemie noguldījumu procenti mājsaimniecībām nav pamudinājums savus uzkrājumus noguldīt;
6. Daudzas mājsaimniecības vēljoprojām cieš no augstā bezdarba līmeņa, kā rezultātā tās nespēj uzkrāt papildus naudas līdzekļus.
…