Mediju versijas Latvijā

1. Liberālā – sargsuņi

Manuprāt, pirmais, kas nāk prātā kā šī t.s. veida medijs, personīgi man, ir – laikraksts „Diena”. Laikraksts, kurš apkopo dažādas nozares, viedokļus, komentārus un ziņas šīs valsts un arī ārpus šīs valsts teritorijā. Manuprāt, tīri psiholoģiski šis ir tas medijs, kurš visspilgtāk atspoguļo notiekošo, vistiešāk uzrunājot katru (atsevišķi regulāri tiek izdalīti „Dienas” komentāri, viedokļi, atklājumi un citāti).Izklaide, sports un bizness vienuviet – tas, manuprāt, uzrunā visspēcīgāk. Jāmin būtu arī tādas „Dienas” t.s. sadaļas, kā Lasītāji raksta, Izsaki viedokli!, Lasītāji vaicā, Rakstīsim Latvijas vēsturi, Lasītāju fotogalerijas, Lasītāji aicina u.c.
Ja nemaldos, tad vārds – liberāls – nāk no vārda brīvība. Jā, nepārtraukti tiek uzsvērta brīvība – sabiedrības kopumā, notikumu virknes kopumā, katra cilvēka un notikuma – atsevišķi. It kā nepārtraukti tiek ziņots par notikumiem, bet tajā pašā laikā – bieži vien cilvēkiem netiek dota iespēja domāt un just līdzi (ja nu vienīgi pēkšņi forumu komentārus, kaut vai tajā pašā „Dienas” mājas lapā mēs visi pēkšņi noformulētu kā „just līdzi”, bet vai tad ne uz ko vairāk mēs nevarētu būt spējīgi?”). Iespējams, cilvēki vienkārši šaubās par savu individualitāti – gan tie, kas tiek uzrunāti caur konkrēto medoju, gan tie, kuri uzrunā.
„Lai gan Latvijas mediji pilda sargsuņa funkciju, to veikt traucējot līdz šim pilnvērtīgi neiesakņojušās demokrātijas tradīcijas.” / Kārlis Streips/

…