Verbālās un neverbālās komunikācijas indikators ir darba intervija jeb tiešs kontakts ar kandidātu, tāpēc darba intervijai ir rūpīgi jāgatavojas. Katram intervijas jautājumam ir savas funkcias un nozīme, lai atklātu kandidāta personību, saskarsmi un profesionālās kompotences.(I.Boitmane “Personāla atlase un novērtēšana” 2008, 51.lpp)
Lai arī uzņēmuma darbības veids ir specifisks, manuprāt, kandidātu intervijai vajadzētu būt ļoti pārdomātai un analizējošai. Uzņēmuma vadītājs intervijās dodas parasti nesagatavots un intuīcijas vadīts analizē kandidātus, kā arī neizmanto nevienu no intervētāju metodēm (anketēšanu, psiholoģiskus jautājumus, simulācijas, lomu spēles, u.c.), kas nav, protams, labākais veids. Vadītājs savu sagatavotību vērtē pozitīvi, sakot ka viņš pietiekoši labi izprot cilvēkus un dod vairākas iespējas kandidātam laboties un pilnveidoties, izrādot savu draudzību un pretīmnākšanu.
Bet pēdējā stadija ir darbinieka integrēšana, kas parasti ilgst apmēram pusgadu – tikai tad uzņēmuma vadība var būt droša, ka viņš ir iejuties kolektīvā un spējīgs sastrādāties ar kolēģiem. Ja uzņēmumā akceptētā darba un uzvedības kultūra krasi atšķiras ar jaunā darbinieka iekšējām vērtībām un prasībām, viņam vajadzētu domāt par darba vietas maiņu. (L.R.Dombrovska “Cilvēkresursu kapitāla vadība” 2009, 68.lpp) XXX uzņēmumā nav darbinieku integrēšanas shēma un par visu ievadīšanu atbild pats vadītājs, kas atkal atņem tā jau maz esošo laiku. Tādejādi apstiprinot vai ir pareizo cilvēku/kandidātu izvēlējies noteiktam darba amatam.
Uzņēmuma vadītāja vadīšanas stils ir demokrātiskais, kas veido vienprātību un saskaņotību mērķu nospraušanā un to saniegšanas veidos, iesaistot visus darbiniekus un uzklausot tos, lai arī ir problēmas ar uzdevumu deliģēšanu.
…
