Secinājumi. Mūsdienās, pateicoties tam, ka astrauji attīstās tehnoloģijas, mūsdienu vadīšana nedaudz atšķiras no vecajiem H.Mincberga uzskatiem. Jo, ja kādreiz vadīšana bija vienkārši kā darbs, tad mūsdienās ntegratīvā kreatīvā līderība no vadītāja prasa radošu procesu - stratēģijas izveidē un vadībā, komandas veidošanā un darbinieku iedvesmošanā. Rezultātā jāmainās darba saturam un attieksmei un vadīšana kļūst par interesantāku ,aizraujošāku un kreatīva pilns darbs.
4. Ko mēs varam uzzināt no šī dialoga par vadīšanu Grieķijā 5. gs.p.m.ē?
Mēs varam uzzināt to, ka augstākā vara piederēja valdniekam. Un galvenais bija, kas vadīs karaspēku, jo Senajos Austrumos karš bija efektīvākais konfliktu risināšanas veids, turklāt valdnieks varēja izpildīt vienu no savām svarīgākajām funkcijām-būt arī par militāro vadoni. Kā Sokrāts teica, valdniekam pats galvenais bija zināt, „ ... ka nekas nav tik svarīgi un ienesīgi, kā iegūt bagātību un gūt virsroku par saviem ienaidniekiem, sacešoties ar tiem, kā arī nekas nav tik neienesīgi, kā būt zaudētājam. Tādēļ ir neatlaidīgi jāmeklē un jāsagādā ir viss, kas var virzīt uz uzvaru un ir labi jāredz viss,kas var novest pie zaudējuma. Vienmēr ar lielu sparu jāpiesakās pasākumos, kuros ir iespējama uzvara un, jāizvairās iesaistīties pasākumos, ja ir redzams, ka neesi pietiekoši labi tiem sagatavots. ‘’
Varu izsecināt, ka galvenais vadīšanā Grieķijā 5.gs.p.m.ē bija spēja prognozēt zaudējumu vai uzvaru, pārākums pār ienaidnieku, kā arī, lai to pierādītu, jāpiedalās kaujās un ,protams, māka iegūt bagātību un būt pārākam par visu, neskatoties ne uz ko,pat ja tas apbdraud tautas un karotāju dzīvības.
…
