Konflikti var būt iekšēji – intrapersonāli vai intragrupas – un ārēji – starppersonu vai starpgrupu. Nereti starppersonu konflikti rodas no intrapersonāliem konfliktiem, kad cilvēka iekšējie konflikti tiek pārnesti uz citām personām. Tādā pašā veidā starpgrupu konflikti var rasties no intragrupas konfliktiem. Tomēr intragrupu vai starpgrupu konfliktos sava loma līdzās personiskiem aspektiem ir arī problēmām, kas saistītas ar konkrētās organizācijas specifiku.
Organizācijām raksturīgs tāds konflikta veids, ko sauc par mobingu. Mobings (no angļu val.: klupt kādam virsū, uzbrukt) – konflikti, kas izraisīti apzināti ar nolūku kaitēt kādam kolēģim. Parasti mobings attiecas uz vairāku darbinieku grupu, kas nekorekti, bet mērķtiecīgi aizskar kādu kolēģi. ja šādu rīcību ierosina vai akceptē vadība, to sauc par bosingu.
Mobings balansē starp autļautu un neatļautu rīcību: izraudzītie upuri ignorē, kompromitē vai izsmej, apzināti liedz informāciju un nemitīgi kritizē viņa darbību. Visbeidzot tiek izplatītas baumas, lai noniecinātu upura personību un aizskartu viņa privāto dzīvi.
Mobingam ir novērotas piecas fāzes:
1)Mobinga pamatā parasti ir kāda neatrisisnāta vai neveiksmīgi risināta problēma. Pirmie uzbrukumi, iezīmējas upura loma.
2)Uzbrukumi kļūst biežāki un intensīvāki. Pieaug upura aizvainojums, samazinās viņa pretošanās spēja. Upuri pamana arī citi.…