Starptautiskās tirdzniecības politikas instrumenti

Liela uzmanība tiek pievērsta priekš robežu nodokļiem. Šie nodokļi tiek veidoti kā netiešie nodokļi tiek dotas atlaides eksportētājiem, bet piemēroti uzcenojumi importētājiem. Starptautiskie preču līgumi un dažādas maiņas likmes arī aizliedz tirdzniecību. Starptautiskie karteļi ir preču piegādātāju organizācija, kas bāzēta dažādās valstīs, kas vienojas ierobežot izlaides vai eksporta apjomus ar mērķi maksimalizēt savu peļņu, piemēram, OPEC. Tirdzniecības barjeras var tikt pielietotas kā dempings. Dempings ir tad, kad preces eksporta cena ir zemāka nekā pašizmaksas vai konkrētās valsts ražotāju cena. Eksporta subsīdijas ir tiešie maksājumi vai nodokļu atlaides, vai lētāki kredīti valsts eksportētājiem vai potenciālajiem eksportētājiem, vai ārzemju pircējiem, tādā veidā stimulējot eksporta apjomus. Eksporta subsīdijas var iekļaut arī kā dempinga veidu. Eksporta subsīdijas ir nelikumīgas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, tomēr daudzas valstis šādu politiku pielieto atklātā un ne tik atklātā veidā .
Tarifi kavē specializāciju. Bieži vien valsts saražos produktus, kurus varētu pilnībā importēt, ja nebūtu protekcionisma. Ja preču ražošana veicina nacionālo apgrozījumu, tad tas prasa papildus aizsardzības izmaksas. Tarifu izmaksu svari ir ražošanas izmaksu palielināšanās, kas palielinās, kad tarifs izraisa dažu produktu saražošanu vairāk vietās nekā tas nepieciešams, kas rada apjoma radītos zaudējumus. Ražošanas izmaksas rodas, kad produkts tiek saražots nepareizajā vietā, tāpat, ja produkts tiek ražots pārāk daudz vietās .
…