Diferencēšanas stratēģija
Diferencēšanas stratēģijas pamatā ir kaut kā atšķirīga, unikāla piegādāšana patērētājam, kas padara organizācijas piedāvāto produktu atšķirīgu no konkurentu piedāvātajiem. Organizācijas rīcību nosaka tas, ka patērētāji ir gatavi maksāt augstāku cenu par produktu, kas ir kaut kādā veidā derīgs un tam, pēc pircēju domam ir augstāka vērtība. Augstāka vērtība nozīmē to, ka produkts ir augstākas kvalitātes, tehniski kaut kādā veidā pārāks, ar augstāka līmeņa servisu vai tam ir kāda īpaša pievilcība kādā no uztveramiem veidiem. Tādējādi diferencēšana veido konkurētspējīgu priekšrocību, padarot klientus lojālākus un mazāk jūtīgus pret dotās organizācijas produkta cenām. Ja patērētājs ir apmierināts, tad viņš ir mazāk ieinteresēts meklēt citu alternatīvu produktu.
Diferencēšanu var sasniegt dažādos veidos. Produkts var tikt atšķirīgi ārēji noformēts, var tikt ražots, lietojot modernākus materiālus un kvalitatīvākus procesus, vai var tikt pārdots un apkalpots kādā īpašā veidā. Bieži vien klienti maksā augstāku cenu, ja produkts piedāvā īpašu kvalitāti vai vismaz rada tādu iespaidu. Diferencēšanas stratēģija, kad tā ir veiksmīgi realizēta, samazina pircēju jutību pret cenām, palielina to uzticību un samazina alternatīvo produktu meklēšanas vēlmes. Salīdzinājumā ar organizācijām, kas lieto zemu izmaksu stratēģiju, organizācijas, kuras izmanto diferencēšanas stratēģijas, ir gatavas apmierināties ar mazāku tirgus daļu, lielāku uzmanību veltījot patērētāju lojalitātei. Diferencēšanas stratēģija ļauj organizācijai daļēji atšķirties no konkurentiem savā nozarē. Kad organizācija ražo augsti pieprasītus, atšķirīgus produktus, tai nevajag iesaistīties iznīcinošos cenu karos ar konkurentiem. : liels trūkums, kas ir saistīts ar diferencēšanu, ir tas, ka citas organizācijas var ietekmēt uzņēmuma produkta unikālo atšķirību, piedāvājot līdzīgus vai labākus produktus. Tādā veidā diferencēšanas stratēģija, kaut arī tā ir sekmīga patērētāju uzticības un augstāku cenu no¬stiprināšanā, tomēr pilnīgi nenoslēdz tirgu jauniem ienācējiem, piemēram, mērču tirgus pārtikas preču nozarē. Preces dzīves cikls ir laika periods no produkta izstrādes līdz tā ražošanas un pārdošanas pārtraukšanai. Zinot dzīves cikla posmu, kurā prece atrodas vai atradīsies, var prognozēt un plānot uzņēmuma lēmumu pieņemšanu par tās ražošanu un pārdošanu, labāk izstrādāt mārketinga stratēģiju un taktiku. Vairākumam preču realizācijas apjoma svārstības laikā, kad tās var iegādāties tirgū, var attēlot ar S veida līkni .
…
