Vadīšanas pamati. Darbinieku koordinēšana un motivēšana

Vadīšanas pamati. Darbinieku koordinēšana un motivēšana. Motivēšanas būtība un evolūcija Kāds ir vispārējais motivēšanas modelis? Plānojot un organizējot darbību, jāparedz arī darbinieku motivēšana attiecīgi darboties un pildīt pienākumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Motivējums ir motīvu komplekss, kas cilvēku rosina uz noteiktu darbību. Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus. Darbinieku darbība ir atkarīga no 3 faktoriem: • Prasmes un spējām (iespējas veikt attiecīgu darbību); • Resursiem (materiāli, instrumenti, iekārtas, informācija); • Motivēšanas (būt ieinteresētam veikt attiecīgo darbu). Vispārējais motivēšanas modelis parādīts attēlā: 1. attēls. Vispārējas motivēšanas modelis. Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Rodoties dažādām vajadzībām cilvēks meklē iespēju tās apmierināt (piemēram, turpināt darboties savā organizācijā vai meklēt darbu citur, strādāt citā organizācijā utt.). Tātad jāizvēlas attiecīga rīcība, lai sasniegtu savu mērķi (piemēram, darboties intensīvi vai lēni, nepārstrādojoties). Pēc tam izvēlētā rīcība jānovērtē no vajadzību apmierināšanas viedokļa (piemēram, ja darba ražīguma paaugstināšanās rezultātā pieaug arī atalgojums, tad vērtējums būs pozitīvs, pretējā gadījumā – negatīvs). Tāds vērtējums motivē nākotnē rīkoties tāpat vai mainīt rīcību.