Alu zīmējumi akmens laikmetā

Seno cilvēku gleznojumi uz alu sienām un klintīm tiek uzskatīti par pašu senāko mūsdienu cilvēka māksliniecisko izpausmi. Tie ir sastopami gandrīz visos Zemes kontinentos, izņemot Antarktīdu. Rakstot šo darbu, tika izvirzīti divi mērķi: pirmais mērķis ir analizēt, kurās pasaules daļās tie ir visvairāk, otrs mērķis ir salīdzināt dažas alas, bet darba uzdevumi ir šīs pirmatnējās mākslas analīze un alu izpēte. Aktualitāte par alu gleznojumiem sākās 1745. gadā, kad tika uzieti pirmie krama priekšmeti, kurus uzskatīja par pirmatnējā cilvēka darbarīkiem, taču šo pieņēmumu zinātnē atzina tikai 19. gs. pirmajā pusē. 1879. gadā Altamiras alā Spānijā atklāja uz sienām bizonu atveidus. Tika pieņemts, ka šie gleznojumi varētu būt pimatnējā cilvēka mākslas darbi,bet šo hipotēzi atzina tikai 1901. gadā, pēc tam, kad, tika atklātas vēl daudzas alas ar līdzīga rakstura gleznojumiem. Protams, šis temats nav tik aktuāls kā senāk, bet mūsdienās tas vēl nav zaudējis savu nozīmi, jo pasaulē vēl visas alas nav atklātas un pētījumi turpinās. Ar mūsdienām šo tematu varētu saistīt tā, ka lielākā daļa no akmens laikmeta dzīves ir mums zināma, pateicoties arheoloģiskajiem atradumiem,bet tomēr mēs nezinām pilnīgi visu. Alu gleznojumus pēta antīkā historogrāfija . Ir zināms, ka alu gleznojumiem nav redzama evolūcija. Vēl ir zināms, kas šajos gleznojumos ir attēlots- dzīvnieki ( medījamie ). Arheologi, salīdzinot un izpētot vairkās alas, ir nonākuši pie slēdziena, ka visvairāk zīmējumi ir zīmēti ar ogli un okeru . Senākās okera lietošanas pēdas: