Viena no mūsdienu, 21.gs. aktuālākajām problēmām, droši varu teikt, ka visas pasaules mērogā, ir cīņa ar visur esošajiem atkritumiem – pārpalikumiem. Kā tos apsaimniekot, kā tos pārstrādāt, kā tos samazināt – aktuālākie jautājumi attīstītajās pasaules valstīs, kā arī jaunattīstītajās, kas vēl nenojauš, cik ļoti strauji pieaugs atkritumu apjomi, pieaugot dzīves līmenim. Diemžēl, pierādījies tas, ka tieši attīstoties dzīves līmenim atkritumu daudzums palielinās, patērētājs var vairāk atļauties, līdz ar to vairāk patērējot, vairāk atstāj aiz sevis neizmantoto, it īpaši pieaugot urbanizācijas procesam, kas aktuāli novērojams arī Rīgā.
Neatjaunojamie resursi ar katru gadu samazinās, tiek veikti pētījumi par to, cik gadus, gadu desmitus, simtus resursi vēl būs pieejami, meklē arvien jaunus veidus kā iegūt šos dabas resursus, bet neapzinās, ka lielāku atdevi vajadzētu pievērst tam kā aizstāt šos resursus, viens no tiem ir izmantot to, ko atstājam aiz sevis – pārstrādāt atkritumus, lai samazinātu neatjaunojamo dabas resursu patēriņu. Ikviens var cīnīties ar šo problēmu sākot ar sevi, protams, ja ir pieejama informācija, ja sabriedrība ir izglītota, ja valdība ir tālredzīga. Pieaugošā atkritumu problēma, no tās izrietošais vides piesārņojums, tas ne tikai ietekmē mūs jau tagad, bet tas ietekmēs nākamās paaudzes. Jā, Latvija ir viena no tīrākajām Eiropas valstīm, bet pēc informācijas, kas pieejama varam.gov.lv mājas lapā iedzīvotāji sašķiro tikai aptuveni 20% no atkritumiem. Un tikai tagad tiek aktualizēts jautājums par cilvēku aktīvu iesaisti šīs problēmas risināšanā. Saka, ka Šveicē iedzīvotājs prot sašķirot tējas maisiņu, Latvijā līdz tādam līmenim ejams tāls ceļš.
Darbā apskatīts atkritumu iedalījums un atkritumu šķirošana Latvijā, kā arī veidi kādos patērētājs var samazināt atkritumu radīšanu.