Audzināšanas un socializācijas process: kopējais un atšķirīgais

„Audzināšana: mērķtiecīgi organizēts cilvēkdarbības process, kas virzīts uz sociālās kultūras pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzei, uz jaunās paaudzes vērtīborientāciju pašregulācijas veidošanu un garīguma izkopšanu. Audzināšanas procesā veidojas un attīstās nozīmīga personības attieksme pret cilvēku, cilvēka darbu, kultūras vērtībām, dabu, sabiedrību, valsti. Tas nodrošina iespēju kļūt pilntiesīgam sabiedrības locekļiem, pašiem noteikt savu dzīvi, rīcību un būt atbildīgiem par to.”[2;24]
Audzināšana ir plašākā no pedagoģijas jomām, jo ar audzināšanu jānodarbojas gandrīz ikvienam un audzināšana pastāv jau gadsimtiem.
Audzināšanas jēdziens ir senākais un plašāk aptverošākais jēdziens, kas atklāj cilvēka tapšanu. Audzināšanas jēdziens eksistēja jau latīņu, grieķu, franču un angļu valodās. [1;13]
Audzināšana sevī ietver aprūpi, kopšanu, disciplīnu, izglītību, kultūru.
Audzināšana ir mijiedarbība starp pieaugušo un bērnu, kas notiek sociālajā vidē.[1;14]…