Banka ir kredītiestāde, kas dibināta, lai piesaistītu uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veiktu norēķinu, kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas1.
Vēsturiski bankas darbības pirmsākumi radās līdz ar tirdzniecības attīstību. Lai norēķinātos par pirkumiem ar svešzemju tirgotājiem, bija nepieciešams mainīt naudu. Tāpēc atsevišķu viduslaiku pilsētu tirgos sāka ieplūst citu zemju nauda un tās mainīšana parasti notika pilsetas tirgus laukumā.
Vēsture liecina, ka pirmie naudas mainītāji bija itālieši. Viņi naudas mainīšanas operāciju veikšanai izmantoja galdu vai solu, kuru novietoja tirgus laukumā. Līdz ar to arī termins banka aizgūts no itāļu valodas vārda banco. To var tulkot kā galdu, solu.tajā gadījumā, ja kāds no tirgotājiem mēģināja naudas mainīšanas laikā piekrāpt savu klientu, viņa galds vai sols tika salauzts.
Tādā veidā tika sodīts tirgotājs par negodīgu rīcību, un tas jau nozīmēja bankrotu.
Banku rašanās ir saistīta ar to pakalpojumu sniegšanu, kas skāra galvenokārt zelta un citu dārgmetālu glabāsanas un pārvadāšanas problēmas. Zināms, ka uz attālākām vietām to pārvadāsana bija riskants pasākums, jo ļotibieži ceļā varēja uzbrukt laupītāji un dārgmetālus atņemt.
Banku darījumi it īpaši attīstījās 14.gs. Itālijas, Vacijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros- Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā- radās žirobankas; to galvenā funkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros.
Attīstoties tirgus saimniecībai, 17.-18.gs. notiek arī strauja banku attīstība, it īpaši Lielbritānijā.
Mūsdienās gandrīz visās attīstītās valstīs ir izveidota divlīmeņu banku sistēma. Abu līmeņu bankām ir atšķirīgas funkcijas un darbības raksturs.
Pirmā līmeņa banka ir centrālā jeb emisijas banka. Tā ir valsts banku darbības centrs un tiek dēvēta par banku banku. Latvijā centrālās bankas funkcijas pilda Latvijas Banka, kura tika nodibināta 1922.gada 19.novembrī, bet atjaunota 1990.gada 2.martā.. …
