Bērna emocionālās un sociālās attīstības raksturojums un veicināšana no 2 līdz 3 gadiem

Ap trim gadiem var parādīties kautrība, jo savās emocijās bērns kļūst savaldīgāks; parādās apdomīgums un prātīgums. Bērna uzvedību joprojām lielā mērā ietekmē viņa spontānas jūtas un vēlmes. Tās ir svārstīgas. Viņu ir viegli iesaistīt kādā darbībā vai saskarsmē, bet grūti uzturēt viņa interesi ilgāko laiku. Bērns tiecās darboties patstāvīgi, bet tajā pašā laikā līdzīgi pieaugušajam. Paradās humora izjūtas pirmsākumi; bērns reaģē uz pieauguša iedrošinošo vai nosodošo skatienu, izjūt kauna sajūtu, kā arī bērna emocionālie pārdzīvojumi var būt saistīti ar pieauguša emocionālo stāvokli. Ietekmēšanās no cita cilvēka emocionālā stāvokļa un tā atdarināšana raksturo šī vecumposma emocionālo attīstību (Лисина, 2009, Евлампиева, 2017). Sevis apzināšanas emociju veidošana balstās uz vecāku reakcijas, kas ir saistīta ar vecāku atzinību vai neatzinību noteiktā situācijā. Atkārtoti paužot līdzīgas reakcijas, vecāki veido bērnā tieksmi pēc pieauguša pozitīvās attieksmes saglabāšanās. (Кошелева, 2003).
Sociālajā attīstībā ir novērojamas sociālo kontaktu izmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekšējo posmi: iepriekšējie cieši kontakti zaudē savu nozīmi; apzinoties sevi kā personību, bērns veido jauna veida kontaktus, kas balstās uz sadarbības principa, gan ar vienaudžiem, gan ar pieaugušajiem (vecāks nekā partneris). Pēc trīs gadiem bērniem var attīstīties agresivitāte, kas vērsta pret konkrētiem cilvēkiem, ko skaidro ar bioloģiskajiem un sociālajiem faktoriem, bet kopumā bērni ir noskaņoti pozitīvi un draudzīgi.
Apkopojot visu iepriekš minēto, var secināt, ka bērna augšanas un attīstības procesā notiek daudzveidīgas izmaiņas viņa sociālajā un emocionālajā sfērā, mainās viņa uzskati un attiecības ar pārējiem cilvēkiem, attīstās spēja apzināt un kontrolēt savas emocijas. …