Ievads
Darba drošība un veselības aizsardzība šobrīd aptver vienu no Eiropas Savienības sociālās politikas svarīgākajiem sektoriem. Jau 1951. gadā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena uzsāka strādnieku drošības uzlabošanu, kuru Romas līgums paplašināja, attiecinot to uz visiem nodarbinātajiem cilvēkiem. Tā rezultātā kopš septiņdesmito gadu beigām un it sevišķi kopš Vienotā Eiropas akta pieņemšanas 1987. gadā tika izstrādāts nozīmīgs likumdošanas krājums, kura mērķis ir paaugstināt darba drošības un veselības aizsardzības standartus.
Sociālās politikas darba kārtībai būtiski ir izveidot Kopienas stratēģiju, jo ES ir ļoti bagātīgs materiālu klāsts. Šai stratēģijai, kas aptver periodu no 2002. līdz 2006. gadam, ir trīs jaunas iezīmes:
Tai ir vispārēja pieeja labklājībai darbā, ņemot vērā izmaiņas darba pasaulē un jaunu riska veidu rašanos, īpaši sociāli psiholoģiska rakstura risks.
Tā tiek pielāgota darba kvalitātes paaugstināšanai, un viena no tās svarīgākajām sastāvdaļām ir droša un veselīga darba vide.
Tā balstās uz riska novēršanas nostiprināšanu, dažādu politisko līdzekļu (likumdošana, sociālais dialogs, pasākumi un pieredze, sociālās atbildības un ekonomikas veicināšana) apvienošanu un uz sadarbības veicināšanu starp visiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā strādājošiem.
Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labsajūtas un labklājības darba vietās nodrošināšanā, jo pareizi un efektīvi veidota darba aizsardzības sistēma gan valsts, gan uzľēmumu līmenī nodrošina darbiniekiem drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Nodrošinot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā, tiek samazināta iespēja notikt nelaimes gadījumam darbā, tiek novērsta arodslimību rašanās iespējamība un paildzinās darbinieku darba mūžs, ļaujot darbiniekiem pēc darba beigšanas pilnvērtīgi atpūsties un izvairīties no atlikušā laika pavadīšanas ārstniecības iestādēs, lai dziedētu darba mūža laikā gūtās traumas vai arodslimības. Darba aizsardzības reformas ietvaros Latvijā pašlaik notiek straujas pārmaiľas darba aizsardzības sistēmā, tiek sakārtota likumdošana, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības prasībām, tiek pilnveidotas un attīstītas sistēmā iesaistītās institūcijas, kā arī veikti informatīvi-konsultatīvie pasākumi, lai palīdzētu darba devējiem organizēt un vadīt darba aizsardzības sistēmu savos uzņēmumos atbilstošā līmenī. Par darba aizsardzības sistēmas juridisko pamatu kalpo 2001.gada 20.jūnijā pieņemtais Darba aizsardzības likums, kurš stājās spēkā ar 2002.gada 1.janvāri. Darba aizsardzības likums un uz tā pamata izstrādātie darba aizsardzības noteikumi ir vērsti uz to, lai tiktu novērsts vai samazināts darba vides risks, tādējādi nodrošinot darbiniekiem drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Jaunā darba aizsardzības sistēma ir vērsta uz darba devēja un darbinieku ciešāku sadarbību, darbinieku iesaistīšanu un konsultēšanu par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, kopīgu risinājumu meklēšanu, kā arī individuālu pieeju un darba vietas pielāgošanu katram darbiniekam…
