Darba koplīgums, tā noslēgšanas kārtība

NOBEIGUMS
Darba koplīguma pirmsākumi sastopami jau viduslaikos. Pašreizējā darba koplīgumu slēgšanas prakse pasaulē ir gala rezultāts ilgai un grūtai, reizēm arī dramatiskai darba ņēmēju – arodbiedrību cīņai ar darba devējiem un ar savu valstu valdībām. Mūsdienīgs darba koplīgums ir ilga un sarežģīta sociālā dialoga rezultāts, kas ar gadiem pilnveidojās, lai sasniegtu maksimālo labumu gan darbiniekiem, gan darba devējiem.
Darba koplīgums ir svarīgs darbinieku sociālās aizsardzības instruments. Darba koplīgumā parasti tiek atrunāti šādi jautājumi – atalgojums, piemaksu un prēmiju sistēma, darba laiks un atvaļinājumi, darba attiecību izbeigšana, mācību un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, darba apstākļi un darba drošība, veselības pārbaužu veikšana, sūdzību izskatīšana un konfliktu risināšana, sociālās garantijas, situācijas analīze uzņēmumā, problēmu risinājumi, kā arī reglamentētas arodorganizācijas un darba devēja attiecības uzņēmumā.
Veicot kolektīvās pārrunas, jāvadās pēc vispārīgiem principiem, kā arī jāveic pasākumi, lai veicinātu un sekmētu pilnīgai attīstībai brīvprātīgās sarunas starp darba devēju, darba devēju organizācijām un darba ņēmēju organizācijām, ar nolūku – noregulēt darba noteikumus un nosacījumus koplīgumos. Lai kolektīvās sarunas būtu efektīvas, tām ir jānotiek brīvprātīgi un tās nevar būt saistītas ar piespiedu pasākumiem, kas var mainīt sarunu dabu. Atbilstoši labas ticības principam darba devējiem un arodbiedrībām ir jācenšas panākt vienošanos, kas nozīmē, ka sarunās jāizvairās no nepamatotas sarunu kavēšanas, kā arī vienošanās ir jābūt tādām, kas saista abas puses. Tomēr darba koplīguma slēgšanas laikā arodbiedrībai ir tiesības streikot.
…