Bezdarbs ir viena no aktuālajām un svarīgākajām problēmām jebkurā valstī. Arī Latvijā, parejot no centralizētas plānveida ekonomikas uz tirgus, tā kļūst aizvien nozīmīgākā. To nosaka ekonomiskie, sociālie un politiskie aspekti. Bezdarbs ir tieši saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, kā rāda vēsturiskā pieredze, var izraisīt valstī sociālo, ekonomisko un politisko krīzi ar smagām sekām. Arī politiskās izmaiņas vai jauno tehnoloģiju attīstība var izraisīt augstu bezdarbu.
Ekonomiskā sistēma, radot papildu darba vietu daudzumu, tiecas pēc reālā nacionālā kopprodukta palielināšanas un līdz ar to apmierināt iedzīvotāju materiālās vajadzības. Sistēma strādā, nesasniedzot savu ražošanas iespēju robežas, nepilnās darbaspēka resursu izmantošanas dēļ. Bezdarbs arī nedod attīstīties iedzīvotāju interesēm, kuros viņi vislabāk var parādīt savas spējas. Tāpēc bezdarbs, kā valsts problēma, prasa īpašu uzmanību.
Savā kursa darbā es pastāstīšu par bezdarba struktūru, to īpatnības, kas ietekmē uz darbaspēka tirgus ar piedāvājuma – pieprasījuma attiecībām, parādīšu dažādus radītājus, kas saistīti ar bezdarbu. Izpētot to struktūru un faktorus, kas ietekmē uz šis problēmas attīstību, var analizēt šo problēmu Latvijas darba tirgu. Cik augsts bezdarbs ir Latvijā, kā var to samazināt.
Darbs, tāpat kā materiālie resursi un kapitāls, ir viens no valsts ekonomikas darbības pamata faktoriem, kurš tiek realizēts ar darbaspēka starpniecību. Kā jebkurš ekonomiskais faktors, arī darbs attīstās atbilstoši tirgus principiem. Tātad viens no galvenajiem jebkurā valstī funkcionējošiem tirgiem ir darbaspēka tirgus ar piedāvājuma – pieprasījuma attiecībām. Darbaspēka piedāvājumu valsts mērogā pamatā raksturo to iedzīvotāju skaits, kuri aktīvi iesaistījušies darba tirgū un piedāvā tajā savu darbu jeb darbaspējas. Darba tirgū iesaistījušies iedzīvotāji ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji dalās nodarbinātajos iedzīvotājos un aktīvajos darba meklētājos. Nodarbinātie iedzīvotāji ir tie, kuru darba piedāvājums nav apmierināts jeb pēc viņu darbaspējām nav pieprasījuma.…
