Visu iedzīvotāju vienlīdzīga vērtība un vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no cilvēka identitātiveidojošām iezīmēm – tādām kā dzimums, etniskā izcelsme, mantiskais stāvoklis u.c. – ir sabiedrības pamatvērtība demokrātiskā valstī. Tāpēc svarīga tiesību iezīme šādā valstī ir diskriminācijas aizliegums. Viena no būtiskākajām jomām, kur diskriminācija ir aizliegta, ir darba attiecības.
Pētījums tiks veikts par diskrimināciju konkrētā nozarē (darba tiesiskajās attiecībās) par konkrētu diskriminācijas pazīmi (dzimumu).
Darba mērķis ir noskaidrot kā darbojas diskriminācijas aizlieguma princips darba attiecībās uz dzimuma pamata.
Lai sasniegtu mērķi autors izvirza šādus uzdevumus:
1) Noskaidrot, kas ir diskriminācija;
2) Izpētīt, kādi diskriminācijas veidi attiecas uz diskrimināciju darbā uz dzimuma pamata;
3) Izpētīt, kādi normatīvie akti aizsargā personas, ja tās tiek diskriminētas darbā uz dzimuma pamata;
4) Izpētīt judikatūru par gadījumiem, kur persona ir diskriminēta darbā uz dzimuma pamata.
Darbā ir izmantota šādas pētīšanas metodes – analītiskā un salīdzinošā.
Referāta pamatā ir normatīvie akti, kas aizliedz diskrimināciju unkas regulē darba tiesiskās attiecības, dažādi interneta resursi par diskrimināciju, literatūrā par diskrimināciju un judikatūra, kurā ir bijuši strīdi par diskrimināciju darba tiesiskajās attiecībās.