SECINĀJUMI
• Vadītājam ar piemēru jāilustrē īpašības, ko gaida vai pieprasa viņu darba grupa;
• Cik daudz cilvēku tik daudz rakstura īpašību, taču vadītājam ir jācenšas būt aizrautīgam, enerģiskam, nosvērtam krīzes situācijās, sirsnīgiem un stingriem, bet taisnīgiem – tās ir tikai dažas no vēlamajām īpašībām;
• Zināšanas – tehniskās un profesionālās – ir svarīga autoritātes daļa, taču tās nav galvenās. Autoritāte staro no tā, kurš zina. Līdera zināšanas ietver spēju pielāgoties vadīšanas veidu konkrētajai situācijai, kurā grupa sevi realizē, un tās kā procentuāli augstvērtīgas komandas attīstības līmenim;
• Individuālās vajadzības palīdz mums izprast, ka cilvēki lielākā mērā motivē paši sevi. Efektīva vadītāja māksla ir strādāt ar šo dabisko procesu, nevis pret to;
• Lielākā daļa cilvēku ir orientēti uz pašapliecināšanos. Vadītājam ar jāprot izmantot šo īpašību organizācijas mērķu sasniegšanai;
• Labs vadītājs ņem vērā situācijas izmaiņas un darbojas, prognozējot nākotni, nevis koncentrējot uzmanību uz jau notikušo;
• Efektīvam vadītājam ir jārūpējas par komandas izveidi, un tās darbību tā, lai tā pēc iespējas labāk spētu darboties un sasniegt izvirzītos organizācijas mērķus;
• Praktiski tīrā veidā neviens vadīšanas stils parasti nav sastopams. Katrā vadītājā vērojamas dažādiem vadības stiliem piemītošas iezīmes, tomēr kāda no tām dominē;
• Vadītāja stils ir atkarīgs ne tikai no viņa paša, bet lielā mērā arī no padoto sagatavotības un rīcības;
• Vadīšanas stils, organizācijas kultūra ir jāizvēlas atkarībā no situācijas, padoto kompetences, darbinieku attīstības līmeņa un uzņēmības, tam jābūt elastīgam.
…