Referāta tapšanas gaitā vēlējos noskaidrot, kāds ir vidusskolēna iemesls, ieejot klasē, izvēlēties sēdēt pirmajos vai aizmugurējos solos, kāda ir viņa motivācija par labu vienai vai otrai izvēlei, vai tas notiek apzināti vai neapzināti? Šie jautājumi arī tiek pētīti tuvāk.
Lai rastu atbildi, es savā pētījumā izvirzīju hipotēzi, ka salīdzinot vidusskolēnus, kuri izvēlas sēdēt aizmugurē vai priekšā, lielākā daļa, tomēr izvēlēsies sēdēt aizmugurējos solos. Pieņemot varbūtību, ka mana hipotēze apstiprināsies, mana pētījuma mērķis ir izanalizēt šādu vidusskolēnu izvēles motivāciju, mācību stundās sēdēt aizmugurējos solos, un šajā sakarā sniegt savus ieteikumus, ņemot vērā vecumposma īpatnības.
Pētījumā subjektīvu apsvērumu dēļ pieņēmu varbūtību, ka vidusskolēna motivācija ir saistīta ar vecumposma īpatnībām. Subjektivitāte izpaudās pastāvošajā tēzē, ka pieauguši cilvēki semināros vai citās lekcijās parasti ieņem pirmās solu rindas – tuvāk pasniedzējam, bet skolnieki pretēji – aizmugurējās solu rindas, tālāk no skolotāja. Šīs divas dažādās izvēles es saistu ar vecumposma īpatnībām.
Pētījuma priekšmets ir vidusskolēns. Tas ir vecums no 14 līdz 18 gadiem. Vadoties pēc I.Kona vecumposmu iedalījuma, vidusskolnieks ir jauniešu vecumposma pārstāvis. Jaunietis atšķirībā no pusaudža, vadoties pēc vecumposma īpatnībām, ir sasniedzis zināmu domas patstāvību, kas paralēli ir saistīta ar iekšēju izvēles brīvību, kuru ir spējīgs aizstāvēt un argumentēt. Sekojoši – jauniešu motivācija solu izvēles ziņā ir pamatotāka un stabilāka.
Referāta teorētiskajā daļā apskatu jauniešu vecumposma vispārējo psiholoģisko raksturojumu. Tas ir raksturojums izziņas attīstībā, vidusskolnieku psihisko procesu pilnveidošanās un domāšanas attīstību, saskarsmi ar vienaudžiem, pieaugušajiem, kā arī masu informācijas un kultūras ietekmi. Teorijas pielikumā ir apskatīta cilvēka teritorijas un zonas pastāvēšana, kā arī teorija par vīriešu aizsargāšanos. Pētījuma praktiskajā daļā ir izklāstīti pētījumā iegūtie materiāli, to analīze un secinājumi.
1.Jauniešu vecumposma kopējais psiholoģiskais raksturojums:
1.1.Kopējais raksturojums izziņas attīstībā.
Vecāko klašu skolēniem izziņas attīstības procesi sasniedz tādu līmeni,
ka viņi praktiski ir gatavi izpildīt visa veida garīgu darbību atbilstoši pieauguša cilvēka attīstības līmenim, ieskaitot pašu grūtāko.
Pārejot no mazākajām klasēm uz vidējām un vēlāk uz vecākajām klasēm, izmainās stāvoklis jaunieša darbības sistēmā, tas ir darba un personīgās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, mazāk laika paliek atpūtai un izklaidēm. No skolas puses pieaug prasības pēc jaunieša intelektuālās darbības. Skolotāji un vecāki pāriet uz jaunu stilu saskarsmē ar jauniešiem – vairāk apelē pie viņu loģikas un saprāta, nekā pie jūtām, un cer, ka gūs arī atbildes reakciju no jaunieša.
Jaunieša vecumā ļoti aktuāla ir izziņas procesa attīstība. Šajā laikā tas notiek formās, kuras ir maz pamanāmas pašam jaunietim, kā arī viņa novērotājiem (vecākiem, skolotājiem).
Nav iespējams viennozīmīgi izskaidrot, kas noris bērnu apziņā vidējās un vecākajās klasēs, kā šajā laikā mainās uzmanība, iztēle, uztvere. Paralēli tam par tādiem pilnveidojošiem procesiem kā atmiņa, domāšana un runa ir vieglāk teikt, jo tos var vieglāk novērot. Pusaudžu un jauniešu domāšana ir kļuvusi loģiskāka, jaunietis vairāk nodarbojas ar teorētiskām pārdomām, kā arī ar sevis pašanalīzi. Jaunieši diezgan brīvi domā par morāli- ētiskām, politiskām un citām tēmām, praktiski, kas nav pieejams jaunāko klašu skolēnu intelektam.…
