-
Jūras transports
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 4 | |
1. | Anotācija | 5 |
Dati par kuģi | 6 | |
2. | Nāvigacija un locija | 7 |
2.1. | Reisa plānošana | 7 |
2.2. | Kūģu pārgajiena maršruta iepriekšējs aprēķīns | 8 |
2.3. | Karšu saraksts pārgājienam | 8 |
2.4. | Stadersand osta apraksts | 8 |
2.5. | Aughinish Island osta apraksts | 11 |
2.6. | Passage Plan | 13 |
3. | Astronavigācija | 14 |
3.1. | Kompasa labojums pēc ABC tabulām | 14 |
3.2. | Saules riets un lēkts,saules kulminācija | 17 |
3.3. | Navigācijas krēslas sakums un beigas | 18 |
3.4. | Mēness riets un lēkts | 18 |
3.5. | Mēness kulminācija | 19 |
3.6. | Kūģa vietas noteikšana pēc tris spīdekļiem | 19 |
3.7. | Kūģa vietas noteikšana pēc meridionāla augstuma | 19 |
4. | Kūģošana tēhniskie līdzekļi | 20 |
4.1. | Tēhniskas līdzekļu parbaudījumi pirms iziešanas jūrā | 20 |
4.2. | Tēhniskas līdzekļu apkalpošanas pamatprincipi pārgajienā laika | 21 |
5. | Kūģa vadīšana un manevrēšana | 23 |
5.1. | Procedūras kūģa novietošanai un enkura | 23 |
5.2. | Kūģu tauvošanas operacijās | 25 |
5.3. | Kūģošana seklā ūdeņi (SQUAT) | 28 |
5.4. | Navigācijas īpatnības ierobežotas redzamības apstakļos | 29 |
5.5. | MPPSS-72 10 definīcīja. Navigācijas satiksmes sadales shēma | 30 |
6. | Glabšanas un uguns drošības līdzekļu apraksts | 33 |
6.1. | Individuālie glābšanas līdzekļu apraksts | 33 |
6.2. | Kolektīvie glābšanas līdzekļu apraksts | 34 |
6.3. | Ugunsdzēšanas līdzekļi | 38 |
6.4. | Ekipāžas rīcība trauksmes gadījumā | 39 |
7. | Kravas apstrāde un kūģu noturības kontrole | 40 |
7.1. | Reisa informācija | 40 |
7.2. | Kuģu sagatavošānai kravu pieņemšanai | 40 |
7.3. | Kravas pieņemšana | 41 |
7.4. | Kūģu sagatavošāna kravas izkraušanai | 42 |
7.5. | Kūģa noturības un stiprības aprēķins | 43 |
8. | Jūras tiesības un konvencijas | 45 |
8.1. | Kuģa ieiešanas ostā un iziešanas no ostas dokumentācija un procedūra | 45 |
8.2. | Kūģa inspekcijas | 46 |
8.3. | Kūģa Registra dokumenti un sertifikāti | 47 |
8.4. | Kuģa žurnāli | 48 |
8.5. | Konosaments un čarters | 49 |
8.6. | Kuģa aģenta darbs | 51 |
8.7. | Muitas,sanitāra un imigrācijas dienesta darbs un kuģa | 52 |
9. | Jūras vides aizsardzība | 54 |
9.1. | Marpol 73/78 | 54 |
9.2. | Noteikumi par piesārņojuma novēršanu ar naftu | 55 |
9.3. | Noteikumi par jūras piesārnojuma novēršanu ar uzvadūdeniem no kuģiem | 56 |
9.4. | Noteikumi par aizsardzību pret piesarņošānu ar atkrītumiem no kuģa | 57 |
10. | Hidrometeorologia | 58 |
10.1. | Weather routeing | 58 |
10.2. | Pārgājiena hidrometeorologijas apraksts | 59 |
10.3. | Laika karšu situāciju analīze | 61 |
10.4. | Prognožu un vētras brīdinājumi | 62 |
10.5. | Hidrometeoroloģiskie instrumenti | 63 |
11. | Jūras transporta flotes ekonomika | 65 |
11.1. | Reisa pašizmaksa aprēķins | 65 |
12. | Secīnājumi un priekšlikumi | 70 |
13. | Izmantota literatūra | 71 |
10.Hidrometeoroloģija.
10.1. Weather Routeing
Kuģa laika maršrutu plānošana palīdz izvēlēties optimālāka okeāna ceļu, ņemot vērā laika apstākļu prognozes, jūras apstākļus un kuģa individuālās īpašības konkrētam pārgājienam. Termins „optimālais maršruts” tiek izmantots, lai apzīmētu maksimālu kuģošanas drošību un ekipāžas komfortu, minimālu degvielas patēriņu, minimālo laiku ceļā, vai jebkuru vēlamo šo faktoru kombināciju noteiktās laika un jūras apstākļos.
Stūrmaņa pirmais līdzeklis maršruta plānošanai, balstoties uz laika apstākļiem, ir atlanti un locijas. Šīs publikācijas sniedz klimatiskus datus, piemēram, viļņu augstuma frekvences un ledus apstākļus Pasaules okeānā. Tajos var atrast vispārējo informāciju konkrēta maršruta izvēlei.
Kuģu maršrutēšanas aģentūras, kas strādā padomdevēja pakalpojumu jomā, mēģina novērst vai samazināt nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi reisa laikā izstrādājot rekomendācijas maršrutam pirms došanās jūrā:
• Rekomendācijas kuģa ceļa izmaiņām, nelabvēlīgu apstākļu dēļ,
• kā arī laika brīdinājumu sūtīšana, par nelabvēlīgajiem laika un jūras apstākļiem, no kuriem nevar izvairīties ar kursa izmaiņu.
nelabvēlīgie laika un jūras apstākļi var izraisīt bojājumus kuģim, ievērojamu ātruma samazināšanu vai laika zaudējumu.
Sākotnējas rekomendācija izstrādā pamatojoties uz laika apstākļu novērošanu un prognozēm starp iziešanām un ierāšanām ostas. Tajā ir ņemti vērā korpusa tips, iespējamais ātrums, kravas un iekraušanas apstākļi. Kuģa kustība visu laiku tiek novērota, tāpēc rekomendācijas, attiecībā kursa maiņas, ir nosūtītas kuģiem reālajā laikā. Ar labvēlīgo maršrutu izvēli un nepārtrauktu uzraudzību par iespējamam izmaiņām laika prognozē, ir iespējams palielināt kuģa ātrumu un kuģošanas drošību.
Nodrošinot optimālus kuģošanas apstākļus, konsultāciju dienests mēģina samazināt kuģošanas laiku, izvairoties no nelabvēlīgiem apstākļiem, kas var rasties sekojot īsākajām maršrutam, dod priekšroku kuģošanai labvēlīgajos apstākļos.
Vislielākais priekšrocību potenciāls reisa plānošanā, ņemot vērā laika un jūras apstākļus, pastāv, ja:
• pārgājiens ir samērā ilgs – no 1500 j.j. un vairāk;
• ūdeņi ir navigācijai neierobežoti, tāpēc ir maršrutu izvēles varianti(var mainīt maršrutu).
• Laika apstākļi ir limitējošs faktors, kas nosaka maršrutu.
10.2.Pārgājiena hidrometeoroloģiskais apraksts.
Lamanšā laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Bieži, bet it īpaši no oktobra līdz aprīlim tas ir duļķains, auksts, un slapjš, ar spēcīgu vēju un sliktas redzamības apstākļos. Dažreiz tas ir sauss, ar nelielu vēju un labu redzamību. Nestabilā laikapstākļu periodā, dienas laikā temperatūra palielinās līdz aptuveni 54 grādiem F(12 grādiem C) ziemā un 68 grādiem F (20 grādiem C) vasarā. Kad laika apstākļi ir skaidri, temperatūras galējības var svārstīties ziemas rīta zemu 23 grādiem F (-5 grādiem C) līdz vairāk nekā 86 grādiem F(30 grādiem C) uz vasaras pēcpusdienu. Nokrišņu vidējie rādītāji 28 līdz 39 collām (700 līdz 1,000 milimetriem) gadā. Vētras var pūst no jebkāda virziena, bet visbiežāk nāk no dienvidrietumiem vai rietumiem.
Plūdmaiņas šajā Lamanša šaurumā ir spēcīgas, īpaši Dover šaurumā, un var būt vizualizēts kā svārstība (modificēts ar Zemes griešanu un konfigurāciju) par ziemeļu-dienvidu līniju caur centra kanālu t.i. ar paaugstinājumiem uz rietumiem pavada kritumu uz austrumiem.
Virsmas temperatūra svārstās no 45 grādiem F (7 grādiem C) februāra līdz 61 grādam F (16 grādiem C) septembrī, lai gan piekrastes ūdeņi sekli siltāks ir vasarā. Tur ir mazas temperatūru izmaiņas ar dziļumu kanālu, īpaši labi jauktos austrumu ūdeņos, bet apakšējā ūdens temperatūra samazinās līdz 41 grādam F(5 grādiem C) rietumos.
Virsmas satelīti samazinās uz austrumiem no nedaudz mazāk kā 35.5 daļas Atlantijas līmeņa no tūkstošs; piekrastes sāļuma lasījums tiek samazināts ar upes ūdens pieplūdumu, īpaši no lielākās Francijas sauszemes. Te ir pilna ūdens plūsma caur Lamanšu uz Ziemeļjūru, ar pilnu aizstāšanu aizņem aptuveni 500 dienas.
…
Kuģa vadīšana un manevrēšana 5.1.Procedūras kuģa novietošanai uz enkura Visa operācijas ar enkuru notiek tikai pēc kapteiņa pavēles. Pirms jebkādām darbībām ar enkuru, virsniekam, kurš vada darbu, jāpārliecinās, ka ķēdes kastē nav cilvēku. Virsnieks, kas vada šos darbus, kā arī tiešie izpildītāji nedrīkst atstāt bez uzraudzības darbojošos mehānismus vai novērst no tiem uzmanību ar sarunām vai citām operācijām. Pirms enkura pacelšanas virsnieks: • Pārbauda, vai enkura iekārta nav bojāta • Pārbauda lentas bremzes stiprinājumu pirms vītnes un ķēdes aizturu atbrīvošanas,, pirms spilves zvaigznītes atvienošanas, • Pārliecinās, ka zem kuģa priekšgala pārkares enkura rajonā nav peldošu priekšmetu. • Neviens nedrīkst atrasties enkurķēdes un tās kustības līnijas tuvumā. Operators, kas vada, spilvi, strādā aizsargbrillēs. Pirms spilves pārbaudes brīvgaitā, jāpārliecinās, vai enkurķēdes zvaigznīte ir atvienota. Pirms jūrnieku nosūtīšanas uz ķēdes kasti, ja gadījumā izceļas tāda nepieciešamība, virsniekam jāpārliecinās, ka enkurķēde nostiprināta ar visiem aizturiem un nodrošinātas visas prasības. Visus, tieši ar enkurķēdēm saistītos, darbus jāveic ar āķu palīdzību. Enkura un enkurķēdes attīrīšana jāveic, ievērojot drošības pasākumus. To nedrīkst darīt, kad strādā spilve. Procedūra kuģa novietošanai uz enkura. Visas operācijas uz kuģa notiek pēc stingri reglamentētas kartības. Instrukcijas visām operācijām var atrast Starptautiskas Kuģniecības palātas izdotā Bridge Procedure Guide. Arī enkurošanas operācija nav izņēmums. Savlaicīgi vajag brīdināt sardzes mehāniķi, lai dzinējs būtu gatavs manevriem, ka arī pārbaudīt savienojumu ar mašīntelpu un salīdzināt pulksteņus uz komandtiltiņa un mašīntelpā. Pēc tam stūrmanis nosaka kuģa atrašanas vietu un apzīmē vietu uz liela mēroga kartes. Kuģa tuvošanās laikā enkurvietai stūrmanim nepieciešami izdarīt: • ieslēgt hidrolokatoru, lai mērītu dziļumus; • noteikt vajadzīgo VHF radio kanālu; • izveidot radiosakarus, ja to paredz vietējie noteikumi, un sazināties ar iestādēm, lai precizētu noenkurošanas laiku, vietu un VHF radio kanālu (stāvēšanas uz enkura laikā); • dod bocmanim norādījumus iet uz baku, lai sagatavotu enkura ierīces, pārbaudīt radiosakaru ar baku; • pārbauda un sagatavo gaismas un skatās signalizācijas līdzekļus, ka arī papildu līdzekļi, kuri ir nepieciešamie pēc vietējiem noteikumiem; • pāriet uz kuģa manuālo vadīšanu Pēc noenkurošanas stūrmanis nosaka kuģa atrašanās vietu, dziļumu zem ķīļa, noteica krasta kontroles orientierus, aprēķina un uzzīmē uz kartes kuģa iespējamo cirkulācijas rādiusu, ņemot vērā iegravēto enkurķēdes un kuģa garumu. Noenkurota kuģa cirkulācijas rādiusu, var noteikt pēc izteiksmes: R = L + Lx + ΔL , Kur R – noenkurota kuģa cirkulācijas rādiuss, metros; L – kuģa garums, metros; Lx – enkurķēdes horizontālā projekcija, metros; ΔL – noenkurošanas vietas rādiusa palielinājums, laika apstākļu pasliktināšanas un kļūdainas enkura atdošanas vietas noteikšanas gadījumā. Enkurķēdes horizontālo projekciju, jūras praksei pietiekošo precizitāti var noteikt pēc formulas: Lx = , Kur l – enkurķēdes garums no klīzes; h – klīzes augstums no grunta. Kapteiņa sardzes palīga pienākumi, kad kuģis stāv uz enkura. Sardzes stūrmaņa galvenais pienākums ir apkārtējas situācijas novērošana, kurā ietilpst: • sardzes beigās ( vai ja ir nepieciešami, tad arī sardzes laikā) noteikt kuģa vietu pēc izvēlētajiem krasta orientieriem; • laika apstākļu, citu kuģu pastāvīga novērošana un dreifa noteikšana; • ūdens dziļuma zem ķīla pārbaude; • enkura ierīces stāvokļa un enkurķēžu sprieguma pārbaude; Ar vēja pastiprināšanu parasti atslābina enkurķēdi, bet tomēr vajag skaidri saprast, cik tad laika būs nepieciešami enkura izņemšanai, lai kuģi nepakļautu briesmām.
Pielikumu nav. Darbā ir gramatikas kļūdas.
- Jūras tiesības
- Jūras transports
- Transporta attīstības vēsture
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Kuģa arests; tā starptautiskais regulējums
Реферат для средней школы21
-
Transporta attīstības vēsture
Реферат для средней школы10
-
Jūras tiesības
Реферат для средней школы10
Оцененный! -
Ūdens transports
Реферат для средней школы3
-
Transporta pārskats
Реферат для средней школы26