Kinematogrāfiskā zīme. Reprezentācijas jeb atainojuma problēma kino: kino kā realitātes kopija vai interpretācija?

Kino jeb kinematogrāfija ir kinofilmu radīšanas māksla vai process. Kinematogrāfija tiek uzskatīta gan par mākslas, gan par izklaides nozari. Filmu radīšanā piedalās liels daudzums (parasti) profesionāļu - režisori, operatori, aktieri utt. Kinematogrāfiski efekti var būt, piemēram, skaņa, apgaismojums, kameras leņķi, kostīmi utt.
Kā kādreiz ir teicis Ļeņins: "No visām mākslām vissvarīgākā mums ir kino...". Daudzi no mums nevarētu nepiekrist šiem vārdiem. Kino ir viena otrai sekojošas bildes, kas kādā īpašā veidā uzrunā cilvēku, kurš to skatās.
Kino pirmsākumi ir meklējami "kustīgajās bildēs". 19. gadsimta sākumā tika veikti pirmie eksperimenti, cenšoties iegūt attēlus, kas rada kustības ilūziju. Piemēram, tika uzstādītas vairākas kameras, lai iegūtu skrejoša zirga uzņēmumu sēriju. 19. gadsimta beigās izgudroja rullīšu filmas. Pēc tam izveidoja kameras, kuras fotogrāfēja citu citai sekojošu kustību epizodes. Tie bija atsevišķi kadri, kurus pēc tam rādīja uz ekrāna ar tādā pašā ātrumā, kādā notika to uzņemšana. Uz ekrāna tad varēja vērot kustīgu attēlu. Šīs "kustīgās bildes" ļoti strauji ieguva popularitāti, lai gan sākotnēji uzņēma tikai vienkāršas ainas, piemēram, jūras viļņus, skrejošus zirgus, bērnus šūpolēs, braucošu vilcienu un tamlīdzīgi.1 Nākamos soļus kino attīstībai palīdzēja spert tehnikas attīstība.…