Efektīvai komunikācijai ir būtiska nozīme visā tautsaimniecībā. Valdības un militārajās organizācijās biznesā, apkalpošanas jomā, ģimenē, visur, kur cilvēki nonāk savstarpējā saskarē. Sarunājoties cilvēkam veidojas viedoklis citam par citu. Laikā gaitā iemantotie sarunāšanas paradumi nosaka sarunu produktivitāti.
Par komunikāciju, to būtību, komunikācijas procesu, komunikācijas nozīmi vadītāju darbībā ir šīs referāts.
Šis darbs mērķis ir izstudēt komunikācijas būtību, procesu, nozīmi, kā arī to nozīmi vadītāja vai menedžera darbībā. Noskaidrot, ka efektīvāk veidot komunicēšanas procesu.
Darba uzdevums ir izstudēt vietējos autorus grāmatas un salīdzinot ar H. Changa viedoklim, tas tiek aprakstīta secinājumā.
Darbā bija izmantota mācību literatūra, ka arī un ārzemju autora grāmata. Darbam ir teorētisks raksturojums.
Komunikācija ir informācijas apmaiņa, uz kuras pamātā vadītājs var pieņemt efektīvus lēmumus, kā arī pieņemtos lēmumus paziņot saviem darbiniekiem. Komunikācijas ir sazināšanas informācijas pārraide, domu, priekšstatu u. C. Apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības laikā. Tā ir process, kur ar vispārējos simbolu palīdzību tiek veikta domu apmaiņa starp cilvēkiem.
Komunikācijas mērķis ir nodrošināt informācijas sapratni. Jā viens menedžeris saņem un izdod informāciju pa telefonu, bet otrs runa ar darbiniekiem personīgi, tad efektīvāka komunikācija ir otram.
Komunikācijas pastāvēšanai nepieciešami trīs nosacījumi ;
jābūt vismaz diviem cilvēkiem;
jābūt informācijai;
jābūt informācijas nodošanas līdzekļiem.
Komunikācijas procesā vai informācijas apmaiņā ir četri bāzes elementi:
1)nosūtītājs _ cilvēks, kurš ģenerē idejas vai vāc informāciju un to pārraida;
2)ziņojums, kas nodots ar simbolu palīdzību;
3) kanāls – informācijas pārraides līdzeklis;
4)saņēmējs – cilvēks, kam domāta informācija un kurš to interpretē.
Informācijas apmaiņai process noiet četros posmos:
informācijas atlase un formulēšana;
informācijas kodēšana;
kanālu izveide un informācijas nodošana;
informācijas dekodēšana.…
