Jau no seniem laikiem cilvēki komunicē savā starpā, un līdz ar komunicēšanu mēs iemācāmies smieties, veidojam draugu loku un rodam palīdzību grūtās situācijās, bet līdzās pozitīvajām lietām, ko gūstam komunicējot, ir arī negatīvās. Cilvēki bieži vien attopas atrodoties kādā konfliktā, kas no vienas puses ir pilnīgi normāli, jo tikpat cik mēs gūstam pozitīvās emocijas no savstarpējām sarunām, tikpat bieži arī nokļūstam konfliktos. Vai nu tas būtu uzskatu nesakritības dēl, sliktas klausīšanās vai kādu citu iemeslu radīts konflikts, tas ir kas tāds, no kā labprāt katrs cilvēks izvairītos. Konflikti rada diskomfortu, kā jau gandrīz vai viss negatīvais, kas mums apkārt. Konfliktu dēļ cilvēks var piedzīvot veselības problēmas, konflikti var iedragāt cilvēka personību, un mums jāatceras, ka vārdi ir viens no spēcīgākajiem ieročiem pasaulē. Tāpēc arī strīda karstumā būtu ļoti jāpiedomā, kā paust savu viedokli neaizskarot konfliktā iesaistīto otro pusi.
Viena no aktuālākajām vietām, kur meklēt konfliktus noteikti ir darba vide, kurā cilvēks strādā, jo šeit persona uzturas, kādu konkrētu mērķi vadīta un gandrīz vai vienmēr nav iespējams izvēlēties cilvēkus, ar kuriem ir jāstrādā kopā. Autora prāt, konfliktam ir nepieciešams pavisam maz – divi cilvēki ar pretējiem uzskatiem kādā jautājumā, un tā kā draugu lokā cilvēki ir izvēlējušies viens otru un tur konflikti ir sastopami retāk, tad tikai vietā kur nespējam izēvelēties cilvēkus sev apkārt – organizācijā, kurā strādājam vai, piemēram, universitātes kursā ir lielāka iespēja sastapties ar konfliktu situācijām.