Konflikti un to risināšana organizācijā

Vārds “konflikts” cēlies no latīņu valodas (conflictus), kurā tas nozīmē pretēju vēlmju, interešu, mērķu, un viedokļu sadursmi. Līdzīgi šis jēdziens tiek skaidrots arī mūsdienu pētnieku darbos, tāpat arī saprasts ikdienā.
Darba un organizāciju psihologi ir izpētījuši, ka konflikta situācijā abas konfliktā iesaistītās puses parasti mēģina iegūt priekšrocības, uzlabot savu esošo pozīciju, iemantot vai pierādīt to, kas būtu izdevīgi sev, nevis kādam citam. Konfliktsituācijās bieži katrs kaut ko mēģina iegūt sev, neko nedodot pretī citam. Taču psihologi uzsver to, ka konflikts nav spēkošanās, kuras rezultātā noteikti jāpierāda, ka viena puse ir stiprāka par otru. Tāpēc bieži vien konfliktā iesaistītā persona, kas jūt, ka nespēs uzvarēt konfliktsituācijā, mēģina izvairīties no tās. Psihologs V.Latiševs uzskata, ka “pieredzējis sarunas biedrs neizvairās no konflikta. Viņš zina, ka konflikts sarunās bieži vien ir neizbēgams, turpretī nesagatavots dalībnieks cenšas izvairīties no sasprindzinājuma, stresa, uzbudinājuma, kas saistīts ar konfliktiem un priekšlaicīgi mēģina no konflikta izvairīties.
V.Latiševs uzskata, ka konfliktam ir gan negatīva, gan pozitīva iedarbība uz sarunu gaitu. Konflikts var kaitīgi ietekmēt abas sarunu puses gan fiziski, gan psiholoģiski.
Konflikta negatīvie efekti:
1.Konflikts palielina distanci starp sarunu partneriem, ar kuriem ir nepieciešama tuvināšanās, turklāt tā vajadzīga abām pusēm.
2.Konflikts rada neuzticēšanās atmosfēru.
3.Konflikts mazina kooperēšanās iespēju, sašaurina manevra telpu.…