1. KONFLIKTU BŪTĪBA
1.1. KONFLIKTA JĒDZIENA NOTEIKŠANA
Psiholoģijas vārdnīcā konflikts tiek definēts šādi: konflikts (lat. conflictus - sadursme) - pretēji virzītu mērķu, interešu, pozīciju, oponentu viedokļu vai uzskatu, vai mijiedarbības subjektu sadursme. Katra konflikta pamatā ir situācija, kas ietver sevī vai nu pretrunīgas pušu pozīcijas kaut kādā jautājumā, vai pretējus mērķus, vai līdzekļus mērķa sasniegšanai dotajos apstākļos, vai oponentu interešu, vēlmju, tieksmju nesakritība. [10.,174.lpp.]
Amerikāņu psihologs D. Maiers raksta, ka konflikts ir darbību vai mērķu nesavietojamība. Bieži konflikti satur tikai nelielu kodolu ar īsti nesavietojamiem mērķiem, lielāko daļu aizņem sagrozīta oponenta mērķu un motīvu uztvere. [9.,632.lpp.]
Izcilie latviešu menedžmenta speciālisti V. Praude, J. Beļčikovs konfliktu definē šādi: konflikts ir pretēju interešu, uzskatu, tieksmju sadursmju, saskaņas trūkums starp divām vai vairāk pusēm, kuras var būt konkrētas personas vai grupas. [4., 386.lpp.]
Latviešu psiholoģe S. Omārova raksta, ka plašā nozīmē par konfliktu sauc jebkurus savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses, viedokļus, darbības. [2., 89.lpp.]
Angļu sociologs A. Gidenss ar konfliktu saprot reālu cīņu starp darbojošamies cilvēkiem un grupām, neatkarīgi no tā, kādi ir šīs cīņas iemesli, veidi un līdzekļi, ko mobilizē katra no konfliktējošām pusēm. [3., 123.lpp.]
Krievu psihologs K.K. Platonovs raksta, ka konflikts ir apzināta pretruna starp iesaistītajām personībām, pie mēģinājuma atrisināt šīs pretrunas uz emocionālu stāvokļu fona. [7., 317.lpp.]
Cits krievu psihologs A.A. Jeršovs - konflikts ir pretējas, dotajā situācijā nesavienojamas intereses, motīvi, tendences. [7., 317.lpp.]
V.N. Grišina konfliktus izskata kā cilvēku reakcijas uz dažāda rakstura šķēršļiem, kas nesakrīt ar gaidām, kā reakciju uz pieņemto uzvedības šablonu nesavienojamību. [7., 317.lpp.]
1. 2. KONFLIKTU CĒLOŅI
V. Priede un J. Beļčikovs raksta, ka konflikti cilvēku dzīvē sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķis. Konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopējas īpašības - izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas un pieprasīt to atzīšanu.
Konflikts starp vēlmēm un iespējām, konflikts starp diviem cilvēkiem, cilvēku grupām ir aktuāls katram. Katram no mums konflikti atņem diezgan daudz laika, prasa nervu enerģiju, pazemina mijiedarbības efektivitāti.
Jebkura konflikta pamatā ir situācija, kas ietver pušu pretrunīgas pozīcijas kādā jautājumā, pretējus mērķus vai līdzekļus to sasniegšanai konkrētajos apstākļos, oponentu vai interešu un vēlmju nesakritība. Tomēr, lai konflikts attīstītos, ir nepieciešams incidents, kurā viena no pusēm izraisa darbību, aizskarot pretējās puses intereses. Ja pretējā puse rīkojas līdzīgi, tad potenciāla konfliktsituācija var izvērsties par aktuālu konfliktsituāciju. Par konfliktu izraisošiem subjektiem var kļūt atsevišķas personas vai personu grupas. Konflikti var izcelties starp personu grupām, starp organizācijām un starp valstīm, tas ir atkarīgs no konfliktsituācijā iesaistīto personu loka.
…
