Latvijas ārējās tirdzniecības politika

Par tirdzniecības politiku uzskata valsts budžeta un nodokļu politikas patstāvīgu novirzienu, kuru galvenais uzdevums ir ārējās tirdzniecības apjoma regulēšana ar nodokļu, subsīdiju un importa vai eksporta tiešo ierobežojumu starpniecību.
Atkarībā no tā, cik intensīva ir valsts institūciju piedalīšanās ārējās tirdzniecības attiecību regulēšanā, mēdz būt:
Brīva tirdzniecība (free trade)- dažādu valstu privātpersonu un firmu tirdzniecība savā starpā bez mākslīgiem (valdības noteiktiem) ierobežojumiem;
Protekcionisms ( protectionism)- pasākumu kopums, ko veic valsts, lai aizsargātu iekšējo tirgu no ārvalstu konkurences.
Latvija īsteno liberālu (brīvās tirdzniecības) ārējās tirdzniecības politiku. Tās mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu, kā arī tirgus daļas palielināšanu jau esošajos tirgos.

2. Ārēja tirdzniecības politika
2.1. Brīvā tirdzniecība

Brīva tirdzniecība ir dažādu valstu privātpersonu un firmu tirdzniecība savā starpā bez mākslīgiem ierobežojumiem. Brīvā tirdzniecība mazina valstu valdību ietekmi uz starptautisko tirdzniecību.
Valstis, kurās ir brīva ārējā tirdzniecība iegūst pieeju plašākiem starptautiskajiem tirgiem, gūst labumu no jaunajām tehnoloģijām (kas ir īpaši svarīgi attīstības valstīm) un rod iespēju attīstīt elektrotehniku, pārtikas un ķīmisko rūpniecību, kā arī transportu.
Brīvā tirdzniecība nozīmē arī spēcīgāku konkurenci, kas, savukārt, veicina valsts vispārējo ekonomisko attīstību.
Brīvā tirdzniecība ir būtiska liberālisma izpausme ekonomikā. Saprotams, runa nav par brīvību no preču izvešanas un ievešanas sanitāriem noteikumiem, kvalitātes, standartu ievērošanas un dabas aizsardzības nosacījumu prasībām.…