Veiksmīgai tautsaimniecības attīstībai liela nozīme ir individuāliem kapitālieguldījumiem – investīcijām. Valdība velta lielu uzmanību investīciju politikas regulēšanai. Nosakot nodokļus investīcijām dažādās tautsaimniecības sfērās, tā cenšas iepludināt kapitālu nozarēs, kurām tas visvairāk nepieciešams. Starp dažādiem investīciju politikas ietekmēšanas veidiem svarīgu vietu ieņem valsts fiskālā politika: izmantot nodokļu likmes, nosakot nodokļu atvieglojumus, palielinot vai samazinot amortizācijas termiņus, nosakot izdevīgākās kapitālieguldījumu vietas, kas virza tautsaimniecības ekonomisko attīstību vajadzīgajā virzienā.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tautsaimniecībai radusies nepieciešamība investīciju ieguldīšanā. Apstākļos, kad Latvijas Republikā pastāv problēmas, kā aktīvāk sekmēt uzņēmējdarbību un ražošanas attīstību, uzņēmumiem ir nepieciešami lieli investīciju finansu ieguldījumi ražošanas modernizācijai un paplašināšanai. Kā vienu no investīciju finansēšanas avotiem uzņēmumi var izvēlēties līzinga darījumus.
Ar šo jauno uzņēmējdarbības veidu – līzingu nodarbojas tādas bankas kā Baltijas Tranzītu Banka, Parekss Banka, Unibanka, Hansabanka u.c. Tomēr tās visas saskaras ar problēmām, kas saistītas ar vienotas līzinga terminoloģijas, normatīvi tiesiskās likumdošanas bāzes, līzinga kritēriju, nosacījumu un atvieglojumu, kā arī līzinga maksājumu noteikšanas veida izvēles pamatojumu trūkumu, līzinga un tā ekonomiskās lietderības nepietiekamu izskaidrošanu patērētājiem.…