Mācību motivācijas īpatnību analīze dažādos vecumposmos

Mācību motivācija sākumskolas vecumā V. Kuretskis uzskata: ‘’7.gadus vecam bērnam parasti piemīt vēlēšanās un tieksme mācīties skolā, viņš ir gatavs iekļauties jaunās savstarpējo attiecību formās ar pieaugušajiem. Viņš saprot un labprāt atzīst dažādas pieaugušo kategorijas (skolotāju, īpašās mācīšanās un audzināšanas funkcijas un ir gatavs centīgi izpildīt visus norādījumus). Septiņgadīgo bērnu attieksme pret skolu ir dažāda. Vieni ar nepacietību gaida, kad varēs doties uz skolu, bet ir arī tādi, kas vecākiem kategoriski paziņo, ka viņi turp neies.’’( ). Šī attieksme veidojas no apkārtējo skolēnu atsauksmēm un iepriekšējām asociācijām par skolu. Pie pozitīvās motivācijas iezīmēm sākot apmeklēt skolu, jāmin skolēna vispārējā pozitīvā attieksme pret skolu, viņa interešu plašums, zinātkāre. Zinātkāre atklāj sākumskolas skolēna garīgo aktivitāti, viņa atklātība (atvērtība), uzticēšanās, ticība skolotājam (uzsakot to par autoritāti), un gatavība izpildīt viņa prasības ir tie priekšnosacījumi, kas sākumskolas vecumā palīdz nostiprināt plašos sociālos motīvus (atbildību, pienākumu, mācību nepieciešamības apzināšanos). Šī vecuma bērniem ir visaugstākā mācīšanās motivācija salīdzinājumā ar vēlākiem skolas gadiem.