1.Merkantilisma ideju pamatā ir naudas (zelta, sudraba) loma jebkurā dzīves sfērā, piešķirot tai viennozīmīgu prioritāti pār vispārcilvēciskajām, morāles un ētikas vērtībām, un izvēloties naudu par noteicošo visu vērtību mēru.
2.Merkantilisma virziens radās laika posmā no XVI līdz XVIII gadsimtam, un tā rašanos noteica tajā laikā izveidojusies politiski ekonomiskā situācija Rietumeiropas valstīs, kas diktēja nepieciešamību veidot nacionālās valstis stipras un varenas.
3.Galvenais merkantilisma pamatideju paudējs ir austriešu jurists Vilhelms fon Horniks, kura mācības pamatā bija teorijas par nepieciešamo eksporta pārsvaru pār importu, nodarbinātības veicināšanu, zelta un sudraba lomu valstī u.c. atziņas.
4.Neskatoties uz merkantilisma aso kritiku, tā idejas un pamatprincipi nereti saglabā savu aktualitāti arī mūsdienās, turklāt par prioritāti izvirzot ne tikai valstij piederošā naudas daudzuma vairošanu, bet gan arī savas personiskās bagātības.
1763. gadā O. G. Mirabo ieviesa jaunu terminu “merkantilisms”, kas atvasināts no latīņu valodas vārda mercari un nozīmē pirkšanu, tirgošanos.
Merkantilisma pamatā ir pasaules uzskats, ka visu vērtību pamatā ir nauda un tai pielīdzināmas materiālās vērtības. Šāds uzskats, kas nosaka minēto vērtību skalas prioritāti, zināmā sabiedrības daļā ir pastāvējis jau kopš tā laika, kad vēl tikai sāka veidoties maiņas tirdzniecība. Tomēr kā filosofijas jeb ekonomiskās domas novirziens tas sāka attīstīties XVI – XVII gadsimtā, kad sāka veidoties lielas un spēcīgas nacionālās valstis, kas prasīja pārkārtot saimniekošanas sistēmu un nenovēršami ietekmēja arī ekonomiskās domas virzību.1
Merkantilisms un tā novērtējums nekādā ziņā nav viennozīmīgs. No morāli ētiskā viedokļa tas ir daudzējādā ziņā vērtējams nosodoši. Merkantilu mērķu vadīts cilvēks bieži amorālu rīcību. Tomēr tajā pat laikā merkantilismam piemīt arī izteikti pozitīvi vērtējamas īpašības. Svarīgākais, ka merkantilisma īstenošana ir attaisnojama tur, kur tas skar valsts intereses un nevis cilvēka dvēselisko dzīvi.
Tāpēc jautājums par merkantilisma būtību un vietu ir aktuāls. Valsts dzīvē par merkantilisma pretstatu var uzskatīt arī bezsaimnieciskumu un nespēju ekonomiski domāt, vērtēt, rīkoties.…
