Līdz ar 21.gs. Latvijā ir ienācis arī jauns jēdziens – mobings. Pēdējos gados jautājums par to, kas ir mobings bija kļuvis visai populārs, par to liecina neskaitāmās publikācijas pasaules globālajā tīmeklī, kā arī avīzēs un žurnālos par psiholoģisko terorizēšanu darba vietā, par to tiek rīkotas konferences un semināri, taču pēdējos pāris gadus, konkrēti Latvijā, jautājums par mobingu ir noklusis. Tas ir tāpēc, ka ir citi aizsardzības līdzekļi kā, piemēram, cilvēktiesības, ar kuru palīdzību persona var aizsargāt savas dabiskās tiesības, konkrētāk mobinga gadījumā – personas neaizskaramību. Deviņdesmito gadu sākumā vairāki ārzemju zinātnieki uzsāka mērķtiecīgu eksperimentu sēriju, lai detalizēti izpētītu mobingu, kā arī pievērsa lielu nozīmi speciālu rehabilitācijas programmu izveidei, lai sniegtu palīdzību mobinga upuriem. Daudzi zinātnieki uzskata, ka mobings ir viena no uzvedības formām, kā indivīds atbrīvojas no negtīvas enerģijas (G. Plitzkat.). Savukārt citi autori uzsver, ka mobings ir slēptā konflikta forma (R.W. Mack, R.S. Snyder.).
Latvijā nav juridiski regulēts – kas “slēpjas zem” jēdziena mobings līdz ar to indivīdam nav arī iespēju sevi tiesiski aizsargāt. Gan Latvijā, gan arī citās valstīs plaši mobings tiek pētīts psiholoģijā, kur mobings kā parādība procentuāli visvairāk tiek attiecināts uz darba tiesiskajām attiecībām, taču tajā pašā laikā mobings ir novērojams arī citās attiecībās, kur piedalās vismaz divi cilvēki. Mobinga juridiskos aspektus 2004. gadā „Jurista Vārdam” ir izklāstījis J. Neimanis, taču attiecinādams mobingu tikai uz darba tiesiskajām attiecībām. J. Neimanis dotajā brīdī ir vienīgais jurists, kurš ir nopietni pētījis mobingu no juridiskā viedokļa. Socioloģe S. Omārova ir diezgan atturīgi centusies skaidrot tiesiskos aizsardzības līdzekļus pret mobingu, sniedzot interviju I. Ieviņai – šī publikācija ir atrodama http://psihologijaspasaule.lv. …
