Dažādās kultūras un sociālos slāņos cilvēks tiecies lietot vielas, kas spēj izmainīt viņa apziņu, uztveri, fizisko stāvokli. Šo vielu lietošanas diapazons ir plašs, sākot no augstākajiem reliģiskiem kultiem un rituāliem līdz “vienkāršam alkoholismam”. Arī izmantojamo vielu saraksts ir garš un nemitīgi papildinās.
Jau antīkajā pasaulē imperators Marks Aurēlijs bija opija cienītājs, arī kardināls Rišelje lietoja narkotikas. Vācu rakstnieks Karls Gučkovs izmantoja miega zāles apreibināšanas nolūkos. Izcilais amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po lietoja opiju, kas noveda viņu izmisumā, neprātā un nāvē, nomirstot mistiskos nenoskaidrotos apstākļos. Hašišs bija tiešs iemesls psihiskajai slimībai un pārlieku ātrai nāvei Sarlam Bodlēram. Tas pats notika ar dziedātāju Edīti Piafu. Tādus roka elkus kā Elvisu presliju, Džimmiju Hendriksu pazudināja narkotikas. Arī ASV prezidents Kenedijs bija narkotiku cienītājs.
Sengrieķu mīts stāsta par skaisto jaunekli Narcisu, upes dieva Kēfas un upes Nimfas Najādes dēlu Liriopolē. Ieraugot savu atspulgu ūdenī, Narciss iemīlējās sevī un iznika. Dievi viņu pārvērta par ziedu. Grieķu vārds Narciss ir saistīts ar grieķu narkozis – nāve, no vārda narkao – sastingt, sacietēt un narkoe – sastingšana, paralīze. No tā arī vārdi narkotikas, narkotisks. Narkozis, narkē un grieķu vārda nekros – mirstošais, līķis un nekrozis – nāve (salīdzināšanai ar nekrologs, Nekropole – kapsēta).…
