Nobeigums.
Manuprāt, korupcijas rašanās un pastāvēšana ir cieši saistīta ar ētikas normām.
Var pārmest ierēdņiem, ka viņi ignorē ētikas normas, ka viņi meklē savtīgu labumu, ir tendēti uz interešu konfliktiem un ļaujas korupcijai. Ka trūkst izsmeļošu un iejūtīgu iestāžu ētikas kodeksu, kuros būtu nepārprotami definēta pareiza rīcība. Ka nav stingras sodu un pamudinājumu sistēmas, kas veicinātu un nostiprinātu ētikas normas valstī. Tomēr visas šīs runas ir tukšas, kamēr ētika nav nopietni atzīta no to cilvēku puses, kuri nosaka politiku Latvijas valstī.
Jāteic, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir institūcija, kura var kļūt (bet var arī nekļūt) par pagrieziena punktu Latvijas korupcijas apkarošanas vēsturē, jo, ja tas darbosies tā, kā tas ir paredzēts, tad tas var „uzrakt” ļoti lielus korupcijas skandālus. Taču biroja darbības raksturs ir atkarīgs no tā vadītāja rakstura – vai tas spēs izturēt politisko spiedienu un iespējamās provokācijas. Viss minētais nozīmē tikai vienu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir institūcija, kura mūs vai nu izvedīs uz pareizā ceļa, vai arī būs pēdējais piliens, lai nogrimtu korupcijas jūrā.
…