Pedagogu profesionālās ētikas pamatprasības

Skolotāja un ģimenes sadarbība ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem jaunā cilvēka personības veidošanās procesa veiksmīgai norisei. Šī sadarbība visdažādākajos periodos vienmēr tikusi aktualizēta, un katrā konkrētā sabiedrības attīstības posmā tai izvirzīts konkrēts mērķis. Lai pedagogi spētu sadarbību veidot kā mērķtiecīgu un vadāmu procesu, viņiem nepieciešams apgūt un aktualizēt šādus vispārējus jautājumus:
sadarbības pedagoģiskie un psiholoģiskie nosacījumi;
sadarbības saturs;
sadarbības īstenošanas formas un metodes;
sadarbības procesa plānošana;
sadarbības rezultāta analīze, kā arī specifiskie jautājumi, kas saistīti ar pieaugušo izglītības savdabību un ģimenes pedagoģiskā potenciāla izzināšanu:
pieaugušo saskarsmes psiholoģija;
pieaugušo izglītošanas metodes, to izmantošanas specifika. [2 .]
Pedagoģijā vispār un arī sadarbības pedagoģijā ir noteicošie pedagoģiskie ētiskie aspekti - optimisms, pozitīvas domāšanas veids, vecāku, ģimeņu iedrošināšana, uzmundrināšana un atbalstīšana, un ne tikai. Būtiski ir saglabāt optimismu visās iespējamās dzīves situācijās. Darbā ar vecākiem liela nozīme ir individuālajai pieejai. Individuālā pieeja- tā ir labvēlīga, iejūtīga attieksme, vecāku psiholoģiskā stāvokļa ievērošana, pamatošanās uz vecāku pedagoģisko kultūru. Ir svarīgi, lai vecāki audzināšanā nevadītos tikai pēc intuīcijas, lai viņi zinātu bērna attiecīgā vecumposma īpatnības un galvenos nosacījumus, kas nepieciešami izziņas un praktiskās darbības aktivitātes veidošanai, fiziskai, psihiskai un sociālajai attīstībai. …