Atveras durvis un pa tām noguris, smagiem soļiem istabā ienāk vīrietis, liela auguma un spēcīgām rokām. Pār mazo slikti apgaismoto istabiņu, viņam pretī palekdamās tipina maza meitenīte ar lupatu lentīti mazajās rociņās. Viņa apķeras ap tēva lielo kāju un pacēlusi galvu uz augšu skatās uz tēvu, lielām, nevainīgām un laimīgām actiņām. Vīrietis ar savām sastrādātajām un raupjajām rokām maigi paceļ savu bērnu sev virs galvas. Viņš ļoti labi zina, kas ir viņa vienīgais prieks un laime viņa dzīvē, kā dēļ viņš no agra rīta līdz vēlam vakaram pavada strādājot smagu un netīru darbu. Šis mazais laimīgais bērns ir vienīgais vērtīgais ATALGOJUMS...
Ilgu laiku cilvēces vēsturē pastāvēja naturālā saimniecība. Tirgus nebija. Tikai darba dalīšanās noveda pie nepieciešamības mainīties ar precēm. Mūsdienās preču maiņa ir aizstāta ar preču pirkšanu un pārdošanu, šinī procesā katrs pārdevējs ir ieinteresēts gūt pēc iespējas lielāku peļņu. Peļņa ir komercdarbības galvenais mērķis un dēļ tās uzņēmējs ir gatavs gandrīz uz visu, par šo kapitāla politiskie un ideoloģiskie pretinieki – marksisma klasiķi – ir izteikuši diezgan trāpīgu novērtējumu: „Ja ir pietiekama peļņa, kapitāls kļūst drošsirdīgs. Nodrošiniet 10 procentus, un kapitāls atļauj sevi visādi izlietot, nodrošiniet 20 procentus – viņš kļūst rosīgs, 50 procentus – viņš noteikti gatavs lauzt sev kaklu, 100 procentu – viņš min ar kājām visus cilvēku likumus, 300 procentus – nav tāda nozieguma, kuru viņš neriskētu izdarīt, kaut arī draudētu karātavas.”…
