Menedžments ir vadības sistēma, kas nodrošina vadības nacionālā, starpnacionālā, reģionālā, municipālā, lokālā līmeņu organizācijas sekmīgu funkcionēšanu, pastāvēšanu un attīstību. Menedžments ir daļa no kopuma — sistēmas, kas sakārto dzīves procesus sabiedrībā. Šie procesi ir orientēti uz Krievijas daudznacionālās valsts funkcionēšanas un attīstības filozofiju.
Krievijas daudznacionālās valsts attīstības un funkcionēšanas filozofijas (Krievijas nacionālās filozofijas) pamatā ir tautas vērtību orientieru sistēma, kuras pamatā savukārt ir tautas garīgums, tradīcijas, kultūra un valoda. Šai filozofijai jācaurvij visa sabiedrības dzīve, tai skaitā vadība. [4; 11 lpp]
Attīstoties garīgums liela mērā atspoguļo dabīga un sociāla vienotību cilvēkā. Kad cilvēks apzinās sevi kā veselas, vienotas dabas pasaules sastāvdaļu, tas netieši ved pie nepieciešamības apzināties šīs vienotības nozīmi un savukārt orientēt visu vadības sistēmu uz vienotības saglabāšanu.
Filozofijas kategorijas "garīgums", "kultūra", "tradīcijas", "valoda", "tauta" ir tas fundamentālais pamats, uz kura tiek būvēta un funkcionē vadības sistēma.
Svarīgākā kategorija ir tautas organizācijas līmenis, kas nosaka saimnieciskās darbības veidus, formas un veido vadības sistēmas.
Vadības filozofijas uzmanības centrā ir radošs cilvēks, viņa personīgo spēju brīva izpausme, tai skaitā arī vadībā. Tāpēc katras vadības darbības pirmsākumi meklējami menedžera cilvēciskajā būtībā.
Vadības filozofijas Japānas virziens.
Japāna ir valsts, kurai raksturīga "Austrumu" attīstības matrica.
Japāņu vadības pamatā ir japāņu tautas garīgās tradīcijas. Lai izprastu vadības filozofijas būtību Japānā, nepieciešams pievērst uzmanību šīs valsts tradicionālās kultūras pamatam. Pētot japāņu vadības filozofijas avotus, nevar nepieminēt Tokugavas ēru, kad japāņu kultūra pēc ilgstošas ķīniešu tradīciju asimilācijas sasniedza savu klasisko izpausmi. Sojzane Sudzuki, dzen filozofs, bija viens no tālaika teorētiķiem. Viņa ideju ietekme ir manāma mūsdienu Japānas vadības domāšanā. Sojzane Sudzuki pieder slavenais izteiciens, kas skan apmēram tā: "Pat tad, kad mēs iesaistāmies laicīgajos darbos, mēs turpinām pieturēties pie reliģijas paražām." Uz šo tradīciju pamata Tokugavas ēras filozofija nodeva mantojumā mūsdienu Japānai spēju ātri pārveidoties, disciplīnu un kārtību nemainīgajā virzībā pa attīstības ceļu.…
