Jebkurš gals ir reizē arī sākums. Kaut kam beidzoties, kas cits aizsākas. Tātad, var teikt, ka gals ir jauns sākums. Kā piemērs tam ir šāda rinda no Raiņa dzejoļa:
„Un iesim caur naktīm līdz rītam.”
Nakts ir dienas beigas, dienas gals, rīts – jaunas dienas sākums. Lai nokļūtu līdz rītam, ir jāiet caur nakti, respektīvi, lai kaut kas sāktos, kaut kam ir arī jābeidzas. Vēl viens piemērs:
„Top laime, miers un gals, un jaunais sākums.”
Šeit gala un sākuma ciešā saistība parādās īpaši skaidri. Ir laime, miers un gals. Kad mērķis ir sasniegts, attīstības ceļi izieti (laime un tad miers), šis simboliskais ceļš ir galā, kas nozīmē, ka tas ir sākums citam – jaunam ceļam, jauniem mērķiem, jaunai attīstībai. Tādējādi nosaucot savu dzejoļu krājumu „Gals un sākums”, kas it kā izklausās „nepareizi”, jo sākumam jābūt vispirms, Rainis norāda, ka sākums var tapt tikai tad, kad kaut kas pirms tam ir beidzies un devis „grūdienu” kam jaunam. Pirmais vainags dzejoļu krājumā ir rasas vainags, kas simbolizē pagātni, atmiņas. Viss aizsākas ar galu, no kura izriet jaunais sākums.…