Operatīvā atmiņa
Operatīvā atmiņa (RAM) (Random Access Memory) ir datoru atmiņa, kurai procesors spēj piekļūt tieši, tas ir - izpildīt tur esošās programmas vai apstrādāt tur esošos datus. Tā ir uz pusvadītājiem balstīta atmiņa, kas var tikt lasīta un rakstīta ar mikroprocesora vai citu ierīču palīdzību. Glabāšanas vietām var piekļūt jebkādā secībā. Jāatzīmē, ka dažādas ROM tipa atmiņas ir pieejamas RAM.
Procesors tieši spēj piekļūt tikai operatīvajai atmiņai un lasāmatmiņai, tāpēc pirms apstrādes vai izpildes citu veidu atmiņu saturs vispirms jāielādē operatīvajā atmiņā. Operatīvajai atmiņai parasti raksturīga labāka ātrdarbība nekā diskiem, taču tās saturs pēc elektrības atslēgšanas izdziest.
Datu pārbaude
Lielākā daļa atmiņas, kas ir pieejamas mūsdienās ir augsti uzticama. Lielākajai daļas sistēmu ir atmiņas pārbaudes kontrolieris, kas pārbauda kļūdas datora ieslēgšanas laikā. Atmiņas čipi ar iebūvētu kļūdu kontrolieri parasti izmanto metodi, kuru sauc par paritāti jeb parity. Paritātes čipiem ir ekstra bits katriem 8 bitiem. Veids kā paritāte strādā ir vienkāršs. Kad 8 biti baitā iegūst datus, čips pievieno vēl vienu bitu. Ja kopējais bitu skaits ir nepāra, paritāte pievieno vēl vienu bitu. Bet ja kopējais daudzums ir pāra skaitlis, paritāte pievieno nulli. Kad dati ir apstrādāti, kopējais apjoms ir atkal pievienots un salīdzināts ar paritātes bitu. Ja kopējais skaits ir nepāra, un paritātes bits ir 1, tad dati tiek pieņemti par teicamu un tiek nosūtīti procesoram. Bet ja kopējais skaits ir nepāra un paritāte ir 1, tad čips zina, ka tur kaut kur ir kļūda un izmet datus. Nepāra paritāte strādā līdzīgi, tikai paritātes bits palielinās par vienu, kad kopējais vienu skaits baitā ir pāra skaitlis. Problēma šajā paritātē ir tā, ka tā atrod kļūdas, bet neko nedara, lai tās labotu.…
