Secinājumi un priekšlikumi
Šajā kursadarbā autors apskatīja reklāmas nozīmi uzņēmējdarbībā, kā arī aprakstīja reklāmas būtību, tas mērķus un priekšrocības. Liela uzmanība tika pievērsta arī veiksmīgas reklāmas izgudrošanai (darbā tiek doti daži noderīgi padomi, kuri jāņem vērā, lai kļūtu par labu reklāmdevēju) un reklāmas efektivitātes noteikšanai (tiek apskatīts piemērs, kā sadalīt reklāmas budžetu, noteikt reklāmas ekonomisko efektivitāti un tas efektu). Kursadarbā arī tiek aprakstīts Latvijas reklāmas tirgus četru gadu laika periodā – no 1999. līdz 2002. gadam, kā arī reklāmas šī gada un nākotnes tendences. Šai analīzei tiek izmantoti statistiskie dati no “Baltic Media Fact” un “ADEX” aģentūrām.
Kursadarba galvenie secinājumi ir sekojoši:
1. Mūsdienās tikai daži komerciālie uzņēmumi var sekmīgi eksistēt un darboties bez reklāmas palīdzības, jo reklāma veicina augstu preču un pakalpojumu pārdošanu, un tāpēc lielie uzņēmēju ieguldījumi tajā kļūst attaisnoti.
2. Katram reklāmas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi. Uzņēmumam ir labi jāsaprot, kādu mērķauditoriju un kādus mērķus viņš grib sasniegt ar reklāmas palīdzību. No tas arī būs atkarīgs izvēlēts reklāmas līdzeklis.
3. Reklāmas paņēmieni dažādās situācijās ir dažādas, tomēr ir arī vispārējas tendences. Piemēram, reklāmai jāfilmē pazīstamus cilvēkus, jautras kompānijas, laimīgo pāri utt. Pavisam ir 17 tēmas, kurām obligāti jābūt reklāmas klipā vai sludinājumā, lai tie tiešām būtu veiksmīgi un spētu ieinteresēt patērētāju.
Reklāmai jābūt Smile, Simple, Smart (“3S” likums), tas ir, reklāmai jāsatur smaids, jābūt vienkāršai un gudrai.
“Kāpēc” ir vislabākais vārds, kuru var izmantot reklāmas virsrakstā.
3. Reklāmas plānošana notiek 3 posmos: reklāmas budžeta izveide, budžeta sadale pēc noteikta algoritma, reklāmas ekonomiskās efektivitātes un ekonomiskā efekta - peļņas noteikšana.
4. 1999. gadā reklāmas tirgus salīdzinājumā ar 1998. gadu ir samazinājies par gandrīz 11 %. Tās viss lielā mērā saistīts ar Krievijas krīzes sekām un straujo reklāmas apjomu samazinājumu no lielāko starptautisko reklāmdevēju puses.
5. 2000. gadā ekonomiskā situācijā Latvijā bija diezgan stabila, tāpēc arī ieņēmumi no reklāmas pieauga un sasniedza 29,3 miljonus latu.
6. 2001. gadā reklāmas tirgus neto apgrozījums ir bijis 34,1 miljoni latu, kas ir par 14 % vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā gadā novērojams vislielākais reklāmas ieņēmumu pieaugums salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Tieši Internetam tajā gadā ir bijusi visstraujākā izaugsme – 235 %.
7. 2002. gadā ir izdevies lielisks 18 % izrāviens, sasniedzot 40,5 miljonus latu un tādējādi apsteidzot gadu iepriekš sasniegto 14 % pieaugumu. Šajā gadā Latvijai ir bijis arī augstākais reklāmas apgrozījums Baltijā.
8. Radiostacijām Latvijā vienmēr bija stabila pozīcija, tomēr 2000. gadā, pirmoreiz ilgos laikos, radio reklāmas daļa samazinājās – par 7 %.
9. Kopš 2002. gada vidus, kad Latvijas kinoteātri tika aprīkoti ar DVD iekārtām, reklāmu skaits uz kino ekrāniem ir gandrīz trīskāršojies.
10. Latvijā 2002. gadā ienākumi no reklāmas Internetā salīdzinot ar iepriekšējo gadu palielinājās par 68 %. Tas nozīmē, ka reklāmdevēju aktivitāte tīklā strauji pieauga, un reklāma Internetā tagad ir vislabāk attīstošā tirdzniecības veicināšana.
11. 2003. gada sākumā vērojama strauja sacensība par tirgu, lielākie elektroniskie mediji tiek nospiesti uz ceļiem. Radio un televīzijas reklāmu cenas šobrīd ir gandrīz vienā līmenī, kaut gan parasti šai attiecībai būtu jābūt viens pret četri. Šādā situācijā reklāmdevējam zūd motivācija izvietot reklāmu radio, ja par līdzīgu cenu to var izdarīt televīzijā.
12. Baltijas valstīs reklāmas industrijas daļa no valsts kopprodukta ir par 20 – 50 % zemāka nekā vidējie rādītāji Eiropā, un šo parametru varētu traktēt kā industrijas “veselīguma” indikatoru, proti cik reklāmas industrija ir aktīva salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm.
Pamatojoties uz secinājumiem autors izvirza šādus priekšlikumus:
1. Lai ātri un nepārtraukti realizētu ražoto produkciju, reklāmai jābūt pareizi organizētai. Šajā gadījumā paātrinās uzņēmuma apgrozāmo naudas līdzekļu atmaksāšana un lietišķo kontaktu nodibināšana starp ražotājiem un produkcijas pircējiem, pieprasījums pieaug un pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt ir ražošanas paplašināšanas un attīstības pamats.
2. Lai palielinātu uzņēmuma apgrozījumu un iegūtu stabilus klientus jāizmanto reklāma, kuras kvalitātei jābūt ļoti augstai, jo nepatiesa, apšaubāma reklāma var nolemt preci iznīcībai. Tikai apmierinošs pircējs dod iespēju ražotājam noturēties tirgū.
…
