-
Rīgas "Dinamo" kā Latvijas patrioti
Secinājumi
Ņemot vērā, ka patriotisma galvenās iezīmes ir „savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos”, kā arī tas, ka „īstu patriotismu nespēj iespaidot ekonomika, politiskās norises, dzīves vieta ārzemēs, tautiešu savstarpējās attiecības”, nevarētu pilnībā piekrist tam, ka Rīgas „Dinamo” komandas dalībnieki ir patrioti. Tomēr tas lielākā mērā ir bizness un gandrīz viss notiek naudas pelnīšanas, kā arī slavas iegūšanas nolūkos. Pēc rakstu analīzes par to spriest būtu grūtāk, it īpaši pēc pirmā raksta, jo paši komandas dalībnieki sevi uzskata par patriotiem, pamatojot to, ka hokejs ir Latvijai devis lielu ieguldījumu. Jā, tas nesis valsts karogu, dažādas lietas, kas ir valsts karoga krasās, taču – vai paši komandas dalībnieki arī sirdī jūtas patrioti? Vai viņi būtu spējīgi atdot visu, ziedot sevi, savu bagātību, lai kalpotu tikai valsts labā, lai izdarītu ko labu tai. Nedomājot par sevi? Atbildes uz šo jautājumu var būt ļoti strīdīgas, tāpat kā pats patriotisma jēdziens un tā nozīme, jo īstenība tas ir ļoti stingri noteikts, ka patriots darbojas valsts labā, nevis savā. Nedomāju, ka visi Rīgas „Dinamo” dalībnieki to spētu un gribētu. Savukārt Artūrs Irbe atzīst, ka viņš jūtas daudz labāk citur, nevis Latvijā, jo Latvija viņš neesot bijis novērtēts. Ja viņš būtu Latvijas patriots, tad tā neteiktu. Patriots paliktu valstī, nedomājot par to, kā viņu novērtē un darītu visu, lai palīdzētu tieši valstij.
Arī rakstu komentāri apliecina to, ka lielākā daļa neuzskata Rīgas „Dinamo” par patriotiem. Tas viss ir biznesa labad. Jā, varbūt cilvēki nav patrioti. Bet kas gan tas ir, kad mēs visi kopā sekojam līdzi katrai lielajai spēlei, kad nesam valsts karogu, kad dziedam himnu hokeja laikā, kad nēsājam Rīgas „Dinamo” T-kreklus, cepurītes vai vēl kaut ko līdzīgu? Es domāju, ka tieši tas ir patriotisks, šīs sajūtas, šīs lietas un vienotības sajūta, bet nevis cilvēki. Tagad ļoti grūti sameklēt patriotiskus cilvēkus, un, lielākais, ko mēs varam, ir būt kopā, justies vienotiem, skatoties uz visu, kas saistīts ar mūsu valsts simboliku, ar vārdu „Latvija”, un tik un tā tas ir nenoliedzami, ka visvairāk mēs izjūtam šo patriotismu sevī v ai citos tieši Valsts svētkos un hokeja laikā. Tātad, pat ja hokeja komandas dalībnieki nav īstenībā tādi patrioti, par kādiem sevi piesaka, tad tomēr viņi tieši ir šie tēli, kas liek mums tā domāt un justies vienotiem kā latviešu tautai.
…
Ņemot vērā, ka patriotisma galvenās iezīmes ir „savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos”, kā arī tas, ka „īstu patriotismu nespēj iespaidot ekonomika, politiskās norises, dzīves vieta ārzemēs, tautiešu savstarpējās attiecības”, nevarētu pilnībā piekrist tam, ka Rīgas „Dinamo” komandas dalībnieki ir patrioti. Tomēr tas lielākā mērā ir bizness un gandrīz viss notiek naudas pelnīšanas, kā arī slavas iegūšanas nolūkos. Pēc rakstu analīzes par to spriest būtu grūtāk, it īpaši pēc pirmā raksta, jo paši komandas dalībnieki sevi uzskata par patriotiem, pamatojot to, ka hokejs ir Latvijai devis lielu ieguldījumu. Jā, tas nesis valsts karogu, dažādas lietas, kas ir valsts karoga krasās, taču – vai paši komandas dalībnieki arī sirdī jūtas patrioti? Vai viņi būtu spējīgi atdot visu, ziedot sevi, savu bagātību, lai kalpotu tikai valsts labā, lai izdarītu ko labu tai. Nedomājot par sevi? Atbildes uz šo jautājumu var būt ļoti strīdīgas, tāpat kā pats patriotisma jēdziens un tā nozīme, jo īstenība tas ir ļoti stingri noteikts, ka patriots darbojas valsts labā, nevis savā. Nedomāju, ka visi Rīgas „Dinamo” dalībnieki to spētu un gribētu. Savukārt Artūrs Irbe atzīst, ka viņš jūtas daudz labāk citur, nevis Latvijā, jo Latvija viņš neesot bijis novērtēts. Ja viņš būtu Latvijas patriots, tad tā neteiktu. Patriots paliktu valstī, nedomājot par to, kā viņu novērtē un darītu visu, lai palīdzētu tieši valstij. Arī rakstu komentāri apliecina to, ka lielākā daļa neuzskata Rīgas „Dinamo” par patriotiem. Tas viss ir biznesa labad. Jā, varbūt cilvēki nav patrioti. Bet kas gan tas ir, kad mēs visi kopā sekojam līdzi katrai lielajai spēlei, kad nesam valsts karogu, kad dziedam himnu hokeja laikā, kad nēsājam Rīgas „Dinamo” T-kreklus, cepurītes vai vēl kaut ko līdzīgu? Es domāju, ka tieši tas ir patriotisks, šīs sajūtas, šīs lietas un vienotības sajūta, bet nevis cilvēki. Tagad ļoti grūti sameklēt patriotiskus cilvēkus, un, lielākais, ko mēs varam, ir būt kopā, justies vienotiem, skatoties uz visu, kas saistīts ar mūsu valsts simboliku, ar vārdu „Latvija”, un tik un tā tas ir nenoliedzami, ka visvairāk mēs izjūtam šo patriotismu sevī v ai citos tieši Valsts svētkos un hokeja laikā. Tātad, pat ja hokeja komandas dalībnieki nav īstenībā tādi patrioti, par kādiem sevi piesaka, tad tomēr viņi tieši ir šie tēli, kas liek mums tā domāt un justies vienotiem kā latviešu tautai.
-
"Latvijas lepnums" gada balvas pasniegšanas ceremonijas reklāmas kampaņas analīze
Реферат2 Управление, Общественные отношения, Реклама, маркетинг
-
Latvijas banku mājaslapu un to piedāvāto pakalpojumu efektivitātes izpēte
Реферат24 Реклама, маркетинг, Компьютеры, программирование, электроника, Финансы, кредит
- Rīgas "Dinamo" kā Latvijas patrioti
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Mērķa mārketings Latvijas alus tirgū
Реферат для университета52
Оцененный! -
Tirgus izpēte SIA "Latvijas Balzams"
Реферат для университета27
-
AS "Latvijas Balzams" tirgzinības vides izpēte
Реферат для университета24
-
AS "Latvijas Balzams"
Реферат для университета19
-
A/s "Rīgas Miesnieks" attīstība 2000. - 2005.gads
Реферат для университета18