Skolēnu sociālo prasmju pilnveidošana sākumskolā

Cilvēka personības attīstība ir ilgs un sarežģīts process, kuru nosaka kā ģenētiskie, tā arī sociālie faktori. Cilvēka kā sociālas būtnes veidošanās ir tieši atkarīga no sociālās vides, no mijiedarbības ar šo vidi, kuras rezultātā notiek pakāpenisks socializācijas process. Šis process sākas jau ar pirmajām jaundzimušā dzīvības stundām un turpinās līdz pat vecumam.(13,36)
Sociālās prasmes un iemaņas ir nepieciešamas cilvēkam sociālajā mijiedarbībā. Veidojoties bērna attiecībām ar citiem cilvēkiem, tiek apgūtas sociālās prasmes.(2,78)
Pamatizglītības apguve ir īpaši nozīmīgs posms cilvēka dzīvē, jo notiek gan sagatavošanās dzīvesdarbībai, gan tā ir labākā iespēja iemācīties un mācīties.Gatavību dzīvesdarbībai raksturo arī sociālo prasmju apguve.To nevar veikt tikai ģimene. Te liela nozīme ir skolai un mācību nodarbībām.
M.Skatkins uzsver, ka bērna personības veidošanās notiek mācību darbības procesā. Bērns stājas daudzpusīgās attiecībās ar vienaudžiem, klasesbiedriem, pieaugušajiem, ar apkārtējo vidi. Šīs attiecības saistītas ar tikumiskiem pārdzīvojumiem, kas ietekmē paradumu, motīvu un jūtu veidošanos. Tie savukārt nosaka sociālo prasmju saturu un apjomu.(2,36)
Tā rezultātā tika izvēlēta šāda studiju darba tēma – Skolēnu sociālo prasmju pilnveidošana sākumskolā.
Pētījuma objekts – sociālās prasmes sākumskolā.
Pētījuma priekšmets – skolēnu sociālo prasmju pilnveidošana.
Pētījumam izvirzītais mērķis – noskaidrot sociālo prasmju veidus un to pilnveidošanas iespējas sākumskolā.
Hipotēze: Ja skolotājs pēc iespējas biežāk pedagoģiskajā procesā izmantos interaktīvās mācību metodes, tad skolēni pilnvērtīgāk apgūs sociālās prasmes un pratīs tās izmantot arī savstarpējā komunikācijā.…