Socializācijas procesa būtība

Piedzimstot cilvēks ir praktiski bezpalīdzīgs. Priekšā ir ilgs un sarežģīts process, lai iemācītos dzīvot sabiedrībā. Šis process ir socializācija. Agrīnā socializācijas process sākas ar to ka indivīds sāk apzināties sevi. Socializācijas procesā indivīds attīstās emocionālā un kognitīvā veidā. Socializāciju var uzskatīt par vienu no centrālajiem socioloģijas jēdzieniem. Pateicoties socializācijai, zīdainis nonāk saskarē ar apkārtējo pasauli, un šis process turpinās visu viņa mūžu. Vissvarīgākais zīdainim šajā pirmajā socializācija sākuma posmā ir veidot saikni ar sabiedrību (Flanagan, 1999).
Socializācija balstās uz mijiedarbību, kas ir kā darbības apmaiņa starp indivīdu un visiem socializācijas aģentiem ar, ko indivīds saskaras dzīves laikā. Primārā socializācija notiek kopš dzimšanas brīža un visu bērnības posmu. Šajā laikā visnozīmīgākais socializācijas aģents ir ģimene. Sekundārā socializācija sākas posmā no bērnības līdz briedumam. Šajā posmā par svarīgākajiem socializācijas aģentiem kļūst skola, vienaudžu grupas, masu mediji. Terminu “socializācija” varam raksturot kā sociālās mijiedarbības veidu. (Chalari, 2017). …