SWOT1 analīzes matricas pamatā ir uzņēmuma iekšējās un ārējās vides analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot iespējas, ko vajadzētu darīt un savas reālās iespējas to paveikt.
Sākumā tiek noskaidrotas uzņēmuma stiprās/vājās puses, kā arī apzinātas ārējās iespējas un draudi.
Stiprās puses (angl. – Strengths) var būt reputācija, liela tirgus daļa, patērētāju skaits un lojalitāte, tehnoloģijas (tehniskais nodrošinājums), pakalpojumu/preču kvalitāte, peļņa virs vidējās nozarē, diferencēti produkti, pieredze, atšķirīga tirgus stratēģija u.c.
Vājās puses (angl. – Weaknesses)var būt resursu trūkums, augstākas izmaksas kā konkurentiem, zema produkcijas kvalitāte, slikta reputācija, neefektīva struktūra (birokrātiskais aparāts), lēna produktu izstrāde, attīstības temps, pieredzes trūkums u.c.
Iespējas ārējā vidē (angl. – Opportunities) ir jauni tirgi, jaunas klientu vajadzības un prasību pieaugums, jaunu produktu attīstība, jaunu tehnoloģiju izmantošana u.c.
Draudi ārējā vidē (angl. – Threats) ir esošo konkurentu aktivitātes, aizstājējproduktu parādīšanās, jaunu konkurentu ienākšana tirgū, pircēju gaumes un vajadzību izmaiņas, pircēju un piegādātāju ietekmes pieaugums u.c.
Pēc SWOT matricas novērtē, kā katru stiprās puses īpašību var izmantot iespēju realizēšanai un draudu pārvarēšanai; kā katrs vājās puses faktors traucē izdevībām vai pastiprina draudus. Pēc tam izvērtē būtiskākos faktorus, lai ar tiem strādātu. Balstoties uz to, var veidot nākotnes stratēģiju:
1.SO stratēģija – izmantojot savu spēku, īsteno iespējas. Jācenšas panākt, lai būtiskie faktori koncentrētos šajā matricas laukā.
2.ST stratēģija – izmantojot savu spēku, mazināt vai izvairīties no draudiem. (cīņa ar konkurentiem).
3.WO stratēģija – izmantojot ārējās iespējas jācenšas mazināt, pārvarēt uzņēmuma vājās puses. (nepieciešamā kompetence jāiegūst no ārienes).
4.WT stratēģija – mērķis ir minimizēt vājās puses un izvairīties no ārējiem draudiem.
Pamatojoties uz autora subjektīvo vērtējumu, pieņēmumiem un objektīvo dažādas informācijas pieejamību masu saziņas līdzekļos (Internets, laikraksti) tiek veikta Hansabankas stipro un vājo pušu un iespēju un draudu analīze plānojot atvērt filiāli Limbažu pilsētā.
SWOT analīze Hansabankas filiāles atvēršanai
A/s "Hansabanka" - viena no vadošajām Latvijas komercbankām, ir dibināta 1992. gada 8. maijā kā Vācijas - Latvijas banka. 1996. gada jūnijā Vācijas - Latvijas banka kļuva par Hansabank Grupas uzņēmumu un tās nosaukums tiek nomainīts uz Hansabank-Latvija. Bankas akcionāru maiņa bija pirmais solis starptautiskas bankas izveidošanas virzienā.
Pēdējo gadu Hansabankas stratēģijas pamatā ir plānots lielāku uzmanību pievērst tieši mazo un vidējo uzņēmumu segmentam, un tā ir bijusi prioritāte Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas daļas darbībā. Tajā pašā laikā tik pat nozīmīgi ir arī lielie korporatīvie klienti, kā arī klienti, kuri ir iesaistīti tirdzniecības finansēšanas darījumos. Tāpat Hansabanka vēlas turpināt nostiprināt savas līderpozīcijas privātpersonu apkalpošanas jomā un arī turpmāk būs banka, kas nodrošina visaugstāko klientu apkalpošanas līmeni komercbanku sektorā Latvijā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Hanabankai būtu nepieciešams atvērt bankas filiāli Limbažu pilsētā, jo Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir radījusi iespējas Latvijas mazpilsētu, t.sk. Limbažu, uzņēmējdarbības attīstībai, kas, savukārt, palielina iedzīvotāju nodarbinātību un ienākumus.
Tālāk tekstā autors ir apkopojis a/s Hansabanka stiprās un vājās puses, ja tā atvērs filiāli Limbažos. Stipro un vājo pušu analīzes rezultātā var noteikt tos darbības faktorus, kuri bankai ir jau attīstīti, lai nākotnē vērstos pret bankas pašreizējām vājajām pusēm.…
