Globālais līgums ir brīvprātīga kustība, kas nav juridiski saistoša. Tā apvieno visas pasaules uzņēmējus, lai veicinātu sakārtotas un ētiskas biznesa vides veidošanos, rosinātu vēlmi mācīties citam no cita un sekmētu sabiedrības attīstību.
Globālā līguma deviņu principu ieviešanai uzņēmumi tiek aicināti sadarboties ar ANO aģentūrām, arodbiedrībām un nevalstiskām organizācijām, kas risina cilvēktiesību, darba tiesību un vides aizsardzības jautājumus. Šobrīd visā pasaulē Globālā līguma kustībā ir iesaistījušies simtiem uzņēmumu. Tie atšķiras gan pēc lieluma, gan darbības veida, bet tos vieno vēlme veidot labāku dzīvi kopējā pasaulē.
Globālā līguma deviņi principi, cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomās, ir savstarpēji saskaņoti, jo tie izriet no:
ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas;
Starptautiskās Darba organizācijas 1998.gada deklarācijas par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā;
1992.gada Rio deklarācijas par vidi un attīstību
Principi, kas saistīti ar cilvēktiesībām:
1. princips. Uzņēmējiem ir jāatbalsta un jāievēro starptautiski pasludinātās cilvēktiesības.
Cilvēktiesības iedala trīs lielās grupās:
pilsoniskās un politiskās tiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību; verdzības un spīdzināšanas aizliegums; tiesības uz privāto dzīvi un īpašumu; diskriminācijas aizliegums; biedrošanās brīvība, tai skaitā iesaistīšanās politiskās partijās un arodbiedrībās; vēlēšanu tiesības);
ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības (piemēram, tiesības uz darbu; tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darbu; tiesības uz izglītību; tiesības uz veselības aprūpi; tiesības uz cilvēka cienīgu dzīves līmeni; tiesības uz pārliecības un informācijas brīvību; tiesības uz kultūras identitāti un mantojumu; tiesības uz reliģiju; tiesības uz autortiesību aizsardzību);
solidaritātes tiesības (piemēram, tiesības uz mieru; tiesības uz attīstību; tiesības uz cilvēces kopīgo kultūras mantojumu un tiesības uz tautu pašnoteikšanos). …
