Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības attīstības teorētiskie pamati.
1.1.Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības īpatnības un būtība.
Pēdējos desmit gados mācīšanās izmaiņas notiek kopīgo izglītības tendenču kontekstā. Mūsdienu mācīšanās galvenā iezīme paredz ne tikai skolēnu gatavību pielāgoties sociālajām pārmaiņām, bet arī aktīvi apgūt šo pārmaiņu situācijas.
Pēdējo gadu laikā mācīšanās notiek nepārtraukti izglītības kontekstā, skolēniem tiek dota iespēja ieņemt ne tikai aktīvu pozīciju, bet arī izprast pasauli patstāvīgi,. Meklēt atbildes uz jautājumiem, neapstāties uz apgūta kā galīgas patiesības.
Galvenā vieta šajā virzienā ir zinātniski pētnieciskajai darbībai.
Pētnieciskā darbība ir darbība, kas saistīta ar atbildes meklējumiem rakstot radošu vai pētniecisku darbu.
Zinātniski pētnieciskā darba vērtība ir tā, kā skolēniem rodas iespēja paskatīties uz dažādām problēmām no zinātnieku pozīcijas, skolēni uzzina zinātniskā pētījuma prasības vēl pirms iestāšanas augstskolā.
Rakstot zinātnisko darbu, skolēni apgūst izvēlētas problemātikas teorētisku un praktisku vielu, analizē dotas problēmas dažādus viedokļus. Izstrādā un vada eksperimentu atbilstoši pētījuma hipotēzei un mērķim.
Par darba rezultātu var uzskatīt ne tikai bērna intelektuālo, bet arī viņa personības attīstību. Apkārtējie atzīmē bērnu pašvērtējuma un pašpārliecības paaugstināšanu. Skolēni jūtas pieprasīti kā personības, kas spējīgas nodarboties ar zinātnisko darbu.
Zinātniski pētnieciskajā darbā tiek iekļauta rīcību plāna organizēšana, kas tiek veidots un precizēts visā darba izpildes laikā.
Skolēnu zinātniskā darba secinājumiem jābūt reāliem, proti, teorētiskai problēmai jābūt konkrēti atrisinātai, bet praktiskai jākļūst par konkrētu rezultātu. Visu šo materiālu un gatava risinājuma kopums veido skolēnu zinātnisko darbu. (1,115)
Skolēnu zinātnisko apziņu nosaka šādas psiholoģiski didaktiskās kategorijas:
• Zinātniskais pētījums
• Datu vākšana
• Zināšanu pārnešana, problēmu risināšana
• Hipotēžu izvirzīšana un pārbaude
• Eksperiments
• Refleksīva, kritiska un radoša domāšana
Zinātniskā pētījuma didaktiskie meklējumi:
o Iziet no meklējumu darbības patstāvīgas vērtības
o Izvirza augsta izziņas līmeņa didaktiskos mērķus
o Nostāda pedagogu partnera lomā zinātniskajā pētījumā
o Piedāvā visiem pētījuma dalībniekiem personisku pieeju dotajam darbam, kā arī pedagogu augstu profesionālo gatavību.
Taktiski un daudzveidīgi sadarboties ar skolēniem, šīs sadarbības laikā notiek gan pieredzes robežu paplašināšanās, gan tās izpratne.
Skolēnu zinātniskā pētījuma pieredzei, kas tiek veidota mācību procesā, ir komponenti, kuri ir raksturīgi visiem daiļrades veidiem, no otrās puses tie ir specifiski un veidojas tās zinātnes ietvaros, kurā tie pastāv.
Kopīgie radošas darbības komponenti-spēja radoši domāt un noskaidrot problēmas, spēt sadarboties.
Daiļrades motivācija pieder pie pašiem galvenajiem radošas darbības pieredzes komponentiem.No motīvu izveidošanas ir atkarīgs tas, vai skolēnam būs vēlēšanas ir atkarīgs tas, vai skolēnam būs vēlēšanās risināt radošus uzdevumus vai ne, vai viņš piedāvās oriģinālu risinājumu.
…
