Vidējās bruto darba samaksas un izmaksu vidēji vienam tūristam ārzemēs sakarības ekonometriskais modelis

Katrs pasaules iedzīvotājs sniedzas pēc lielākiem ienākumiem, tas ir lielākas algas, jeb darba samaksas.
Darba alga ir cena, ko maksā par darba izmantošanu. Darba algas galvenie veidi ir nominālā darba alga un reālā darba alga.
Tas, kā cilvēks izmanto savus ienākums ir viņa individuālā izvēle, protams, primārais ir pārtika, apģērbs un mājoklis, taču liela daļa tiek ieguldīta arī atpūtā un zināšanās, ko sevī ietver tūrisms.
Savu darba tēmu izvēlējos, jo vēlējos noskaidrot, vai cilvēku algām palielinoties palielināsies arī viņu izdevumi ārzemju ceļojumu laikā.
Darba algu iedala nominālajā un reālajā. Nominālā darba alga, ko sauc arī par bruto darba algu ir pēc tarifiem, likmēm un saskaņā ar līgumiem aprēķinātā darba alga pirms dažādu atskaitījumu izdarīšanas. Darba algas saņēmēji to bieži dēvē par algu „uz papīra”. Tai ir liela praktiska nozīme: tā ir ražošanas izmaksu elements, bāze attiecīgo nodokļu aprēķiniem. Nominālā darba alga ir atkarīga no vairākiem faktoriem:
specialitātes
izglītības līmeņa
pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darba tirgū
nostrādāto stundu skaita
izstrādes normu izpildes
darba kvalitātes utt.
Par daļu no ienākumiem cilvēks vēlas relaksēties un izbaudīt brīvos brīžus. Bieži vien viņi nodarbojas ar tūrismu.
Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīves vietas ne ilgāk par 1 gadu. Savukārt tūrists ir fiziska persona, kura ceļo ārpus savas dzīves vietas ne ilgā kā 1 gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.
Tā kā ziemas mēnešos tūrisms nav tik aktuāls, tad arī ienākumi pa ceturkšņiem ir atšķirīgi.…